Tiesībsargājošo iestāžu ēku bēdīgā aina
Tiesībsargājošo iestāžu ēku stāvoklis un apsaimniekošana ir tālu no optimālā. Daļa no tām ir gandrīz avārijas stāvoklī, ieskaitot to, kurā atrodas Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra.
Šobrīd šīs jomas īpašumi atrodas trīs pārvaldītāju - Valsts nekustamo īpašumu, Nodrošinājuma valsts aģentūras un Tiesu namu aģentūras - pārziņā, kas uzturēšanu nekādā ziņā neatvieglo. Situāciju sarežģī arī tas, ka jau desmit gadu Ministru kabinetā (MK) iestrēgusi valstij piederošo īpašumu apsaimniekošanas koncepcija.
Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) pārvaldībā ir 23% no valstij piederošajiem īpašumiem. No tiem 22% no kopējā VNĪ nomas portfeļa jeb 40 līgumi ir ar tiesībsargājošām iestādēm, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas apkarošanas komisijas sēdē skaidroja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.
Klātesošie vērsa uzmanību uz to, ka VNĪ tika radīti, lai pārņemtu savā pārziņā visus valsts īpašumus, lai iestāžu vadībai nebūtu jālauza galva par ēku uzturēšanu. Lai gan izveidoti pirms divdesmit gadiem, VNĪ joprojām pārvalda vien 23%. Tāpat neesot saprotama nomas maksas politika: valsts pārskaita iestādēm naudu par apsaimniekošanu, tās savukārt to pārskaita VNĪ. Tā tāda līdzekļu pārlikšana no vienas kabatas otrā, nekas vairāk, tādējādi tikai barojot baņķierus par naudas operācijām, akcentēja deputāts Jānis Ādamsons. Savu neapmierinātību par atšķirīgajām nomas maksām pauda Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors Ēriks Ivanovs: 2014. gadā aģentūra pārņēma visus Iekšlietu ministrijas īpašumus - 280 adreses ar vairāk nekā 600 ēkām, taču katrai no tām ir atšķirīgas uzturēšanas izmaksas. Sešiem īpašumiem kopumā uz VNĪ tiek pārskaitīti 14,5 miljoni eiro, bet pārējiem kopā - astoņi miljoni eiro, tas ir, gadā 102 eiro par katru. Līdz ar to, ja kaut kas tajos notiek, piemēram, tiek izsists logs, tad to var aiztaisīt ar plēvi, nevis iestiklot.
«Ja ugunsdzēsēji nāk un saka, ka nevar turpināt dzīvot tādās ēkās, robežsargi sūrojas, ka tās nodaļas, kas uzceltas pirms 15 gadiem, brūk un jūk, ja policijas ēkas nav labākas par prokuratūras ēkām, tad kaut kādam lēmumam tomēr ir jābūt,» sacīja Ēriks Ivanovs.
Sašutis bija arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers: Ģenerālprokuratūras ēka Kalpaka bulvārī 6 ir briesmīgā stāvoklī - 15 gadu laikā nekas nav uzlabojies. Fasādi ieskauj drošības siets, un tai kā vidi degradējošam objektam uzlikts palielināts nekustamā īpašuma nodoklis. 2017. gadā bija plānots īstenot energoefektivitātes projektus, taču no tā atteicās, jo prokuratūras pieaicinātie būveksperti apliecināja, ka tas nebūtu lietderīgi, jo tas neko daudz neuzlabos ēkas stāvokli. 90 000 eiro, kas bija atvēlēti siltināšanai, ar Finanšu ministrijas (FM) atļauju tika iztērēti neatliekamiem remontiem, piemēram, nomainīti avārijas stāvoklī esošie logi un ierīkota ventilācija zālēs un daļā kabinetu. Nu saņēmuši no Valsts kontroles aizrādījumu, ka tas bijis nepamatoti un nelikumīgi. Taču ir virkne vajadzību, kam vajag papildu naudu, un tās nevar atlikt. Tā tas ir arī ar tualetēm: pirmajā stāvā, kur ir sēžu zāle, ir tikai viena, tā pati vienvietīga un bēdīgā stāvoklī. Kauns esot no ārvalstu viesiem, kas apmeklē ēku. Tāpēc Ģenerālprokuratūra šogad vērsīsies FM, lai lūgtu atļauju ieguldīt līdzekļus labierīcību remontā. Kopumā Kalpaka bulvāra 6. namam viņš redzot šādus risinājumus: pārvietošana uz citām telpām, kamēr ēkā notiek renovācija, vai arī pārcelšanās uz citu atjaunotu objektu, paliekot pa remontu laiku pašreizējā vietā, kā arī ir iespēja celt jaunu ēku. Latvijas Universitāte piedāvājusi kā risinājumu māju Kronvalda bulvārī 4, kur savulaik bija Bioloģijas fakultāte. Uz to gan pieteikušies arī pircēji no Saūda Arābijas, solot par to 12 miljonus eiro - viņi gribot tur ierīkot viesnīcu un kazino. Ēriks Kalnmeiers uzsvēra, ka jo žēlīgāka ir prokuratūras ēka Dzirnavu ielā 113, kuru kopā satur dzelzs skavas, un arī Limbažos nav labāka. Savukārt Jēkabpilī Tiesu namu aģentūra uzcēlusi tādu namu, kas galīgi neatbilst tiesu sistēmas vajadzībām, jo, īstenojot projektu, nekomunicējusi ar prokuratūru, tāpēc tā labāk turpinot nomāt jau esošās telpas.
Andris Vārna piebilda, ka šobrīd Aspazijas bulvārī 7 notiek vērienīgs projekts, kas paredz prokuratūru centralizāciju. 2021. gadā tur sāks darboties desmit prokuratūras, kas šobrīd izvietotas piecās vietās Rīgā.
VNĪ pauda atbalstu ierosinājumam, ka jautājums par valsts īpašumu apsaimniekošanu jārisina valsts līmenī. Jāatdzīvina būtu MK līmenī jau desmit gadus «iestrēgusī» koncepcija, un komisija vienojās nosūtīt vēstuli valdībai, aicinot aktualizēt to, lai izstrādātu vienotu redzējumu šajā jomā.