Saeima ir apliecinājusi, ka tā realizēs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvu, ar kuru viņš vēlas pārtraukt nepilsoņa statusa piešķiršanu nepilsoņu ģimenēs pasaulē nākušajiem jaundzimušajiem.
R. Vējonis ar identisku iniciatīvu pie Saeimas vērsās jau 2017. gadā, taču tolaik tā neguva parlamentāriešu atbalstu. Cerot uz 13. Saeimā ievēlētajiem jaunajiem politiskajiem spēkiem, prezidents iniciatīvu iesniedza atkārtoti, un ceturtdien, 62 deputātiem balsojot «par», bet 26 deputātiem no Jaunās konservatīvās partijas un Nacionālās apvienības balsojumā atturoties, iniciatīvas rezultātā tapušais likumprojekts tika apstiprināts pirmajā lasījumā.
Asākie iebildumi likumprojektam atskanēja no Nacionālās apvienības rindām. Šīs partijas pārstāvji pamatoti atgādināja, ka jau ar spēkā esošajām likuma normām Latvijas nepilsoņi saviem jaundzimušajiem bērniem var iegūt Latvijas pilsonību - atliek vien formulārā ievilkt ķeksīti. Savukārt nevēlēšanās izdarīt pat tik maz liecinot, ka šiem Latvijas valstspiederīgajiem pilsonība nav svarīga.
Nacionālo apvienību pārstāvošais Ritvars Jansons norādīja uz potenciālajām problēmām, kuras varētu izraisīt, pēc viņa domām, nekvalitatīvi uzrakstītais likumprojekts.
«Kas notiek tad, ja viens no bērna vecākiem ir citas valsts pilsonis un viņa bērnam pienākas pilsonība automātiski? (..) Šobrīd likuma grozījums pasaka, ka vecāki savstarpēji vienojas. Bet, ja ir jau trešās valsts pilsonība un mūsu Pilsonības likums pasaka, ka mums nav pieļaujama dubultpilsonība ar šo trešo valsti, kā tad tiek risināta šī kolīzija? Kā tad notiek atteikšanās no trešās valsts pilsonības? (..) Likuma grozījums arī, es domāju, apzināti nenosaka, ka tie ir Latvijā dzimuši nepilsoņu bērni. Tātad tie varētu arī būt jebkur pasaulē dzīvojoši nepilsoņu bērni. Kā tādā gadījumā Latvijas valsts vispār zina, ka viņiem pienākas pilsonība?» retoriski jautāja deputāts.
R. Jansonam gan tika paskaidrots, ka viņa identificētās problēmas par tādām nav īsti uzskatāmas, taču likuma tālākā virzībā visu iespējams precizēt un novērst pat niecīgāko iespēju likuma nepareizai piemērošanai.
Debatēs izskanēja arī ierosinājums nodot šo jautājumu izvērtēšanai referendumā, taču šī ideja atsaucību nerada. Jāatgādina, ka referenduma organizēšana izmaksā vairāk nekā divus miljonus eiro, bet R. Vējoņa iniciatīva attiecināma tikai uz dažiem desmitiem bērnu gadā. Piemēram, pērn nepilsoņu ģimenēs piedzima mazāk nekā 40 bērnu.
Likumprojektam virzoties caur lasījumiem, gan paredzamas plašas debates, jo deputāti jau pieteikuši vēlmi iesniegt priekšlikumus, kas paredzēs pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem, kas dzimuši pēc 1990. gada vai pabeiguši vidusskolu latviešu valodas plūsmā.
