Ārstniecības risku vērtē ilgi un smagnēji

© Pixabay

Ārstniecības riska fonds viena pacienta iesniegumu vidēji skata vienu gadu un divus mēnešus. Trešā daļa no fondā saņemtiem pacientu iesniegumiem par iespējumu kaitējuma nodarīšanu pacientam vai tuviniekam ārstēšanās procesā tiek izskatīti ilgāk nekā gadu, revīzijā secinājusi Valsts kontrole, uzsverot, ka fonds nespēj nodrošināt pacientu iesniegumu izskatīšanu saprātīgā laikā.

Ārstniecības riska fondu izveidoja, lai būtu mehānisms, kas ļautu pacientam aizstāvēt savas tiesības un saņemt atlīdzību, ja ārstniecības procesā ir nodarīts kaitējums veselībai. Šis fonds darbu uzsāka 2013. gadā. Valsts kontrole uzsver, ka, fondu izveidojot, tam tika noteikts pamatmērķis, proti, sniegt iespēju pacientam aizstāvēt savas tiesības un saņemt atlīdzību par ārstniecības procesa laikā dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kas kompensētu veselības zaudējumu vai iztērētos līdzekļus par veselības uzlabošanu pēc kaitējuma. Fonds darbojas ārpustiesas procesa kārtībā un idejiski tam jāstrādā ātri, efektīvi, tam jābūt pacientiem pieejamam un visa sava darbība jāorganizē tā, lai pacientu intereses būtu prioritāras. Vai tiešām fonda darbību var raksturot ar šiem vārdiem - to vērtēja Valsts kontrole.

Ekrānuzņēmums no Neatkarīgās

Diemžēl revīzijā atklājas skumja aina - termiņus, kādos pacientu lietas tiek izskatītas, nevar saukt par savlaicīgiem un nevar saukt arī par saprātīgiem. Fonds ir valsts atbildībā, un tā darbību nodrošina divas iestādes: Veselības inspekcija un Nacionālais veselības dienests. Pacients, aprakstot nodarīto kaitējumu, vēršas fondā, savukārt Veselības inspekcija veic ekspertīzi. Pēc tam tiek pieņemts lēmums par atlīdzības izmaksu vai atteikumu. Visam šim procesam atvēlētais maksimālais laiks ir seši mēneši, taču Valsts kontrole secina, ka termiņi tiek ievēroti faktiski tikai ceturtajā daļā (24 procenti) izskatāmo lietu. Lietās, kurās nepieciešams papildu laiks apstākļu izvērtēšanai, termiņš ir līdz vienam gadam, bet 33 procenti lēmumu ir pieņemti, pārsniedzot pat viena gada termiņu. Atsevišķos gadījumos, ilgstoši gaidot lēmumu par kaitējuma atzīšanu un naudas izmaksu, atlīdzību ir saņēmuši jau mirušu pacientu mantinieki.

Kopš fonda izveides ir pagājuši pieci gadi, un šajā laikā ir saņemti vairāk nekā 900 pacientu atlīdzības prasījumi, pieņemti vairāk nekā 200 lēmumi, kuros atzīts kaitējums un izmaksātas atlīdzības 4,4 miljonu apmērā, no tā visliekākā summa izmaksāta 2016. gadā - 1,7 miljoni eiro.

Valsts kontrole secinājusi, ka absolūti lielāko daļu lēmuma sagatavošanas laika (90 procentus) aizņem Veselības inspekcijas ekspertīze un atzinuma sagatavošana, turklāt ekspertīzes veikšanas laiks ik gadu palielinās, nevis samazinās. 2014. gadā tas bija vidēji astoņi mēneši, bet 2017. gadā - jau vairāk nekā gads. Revīzijā konstatēts, ka inspekcijas darbību būtiski ietekmē ārstu ekspertu trūkums, kas ir visas nozares problēma. Inspekcija šīs problēmas risināšanas nolūkā 2018. gada beigās sākusi slēgt līgumus ar profesionālajām asociācijām un pieaicinātiem speciālistiem par slēdzienu sniegšanu ekspertīzēs.

Valsts kontrole analizēja laika periodu, kas vidēji paiet viena pieteikuma izskatīšanai, piemēram, 2017. gadā vidējais izskatīšanas laiks bija 388 dienas, no tām 14 dienas bija no brīža, kad pacients iesniedz pieteikumu, līdz brīdim, kad Nacionālais veselības dienests nosūta dokumentus inspekcijai, 355 dienas norit ekspertīze, 19 dienas - pēc ekspertīzes dienests lemj, ko atbildēt pacientam. Interesanti, ka datus par 2018. gadu Valsts kontrole nevarēja izanalizēt, jo no 224 saņemtiem pieteikumiem gada laikā lēmumi bja pieņemti tikai par 41 un tikai par četriem inspekcija bija sniegusi atzinumu.

Diemžēl Valsts kontrole arī secina: Veselības ministrija kopš fonda izveidošanas vispār nav vērtējusi tā darbības atbilstību pacientu interesēm, kaut arī tās rīcībā ir pietiekami daudz informācijas par termiņu kavējumiem, par neskaidro kaitējuma smaguma apmēra noteikšanas mehānismu un par ievērojamo pārsūdzību skaitu. 18 procenti no lēmumiem tiek pārsūdzēti ministrijā, un vismaz 48 procenti no tiem vēlāk tiek pārsūdzēti Administratīvajā tiesā.

Latvijā

Valsts drošības dienests (VDD) 29. novembrī rosinājis prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Igaunijas un Krievijas dubultpilsoni par palīdzību Krievijas specdienestam pret Latviju vērstā darbībā, tā uzdevumā veicot Latvijai svarīgas piemiņas vietas apgānīšanu.