AT Senāts: formalitātes nevar būt iemesls Latvijas pilsonības nepiešķiršanai

Latvijas pilsonību personai nevar liegt formālu un pilnībā nenoskaidrotu faktu dēļ. To divos spriedumos lietās pret Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) konstatējis Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departaments.

Kā aģentūru LETA informēja AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece, AT Senāts jūlijā atstāja spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedumus Raheles Vaines un Līgas Irēnas Rupertes strīdos ar PMLP, ar kuriem PMLP uzdots reģistrēt Latvijas Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņus trimdas latviešu pēcnācējus, saglabājot viņiem citas valsts pilsonību.

Kā informēja Zvejniece, Vaines māte 1995.gadā iesniedza reģistrācijai nepieciešamo pirmuzskaites veidlapu par sevi Latvijas goda konsulam Izraēlā, norādot tajā arī ziņas par savu nepilngadīgo meitu un pievienojot savas pases un meitas dzimšanas apliecības kopijas.

Kad 2006.gadā Vaines māte vērsusies Izraēlas vēstniecībā ar lūgumu izdot bērniem pases, viņa uzzinājusi, ka meitai Latvijas pilsonība nav piešķirta, jo 1995.gadā par nepilngadīgo meitu nebija aizpildīta atsevišķa pirmuzskaites veidlapa.

Kā informēja AT pārstāve, otrajā lietā Ruperte un viņas vīrs 1995.gada maijā Latvijas vēstniecībā ASV iesniedza savas pirmuzskaites veidlapas, kurās tika norādītas ziņas par viņu trīs bērnu vārdiem un uzvārdiem, un vienlaikus iesniegtas arī bērnu dzimšanas apliecības. Vēstniecībā abi vecāki reģistrēti kā Latvijas pilsoņi, saglabājot ASV pilsonību, turklāt viņiem izsniegtas Latvijas Republikas pilsoņu pases, kurās ierakstītas ziņas par bērniem, tostarp dzimšanas dati.

Zvejniece papildināja, ka vecāki bijuši pārliecināti: tas ir pietiekami, lai bērni tiktu reģistrēti kā Latvijas pilsoņi, tomēr 2007.gadā atklājies, ka viņu bērni nav reģistrēti, jo arī par viņiem nav bijušas aizpildītas atsevišķas pirmuzskaites veidlapas.

AT Senāts abās lietās atzinis, ka gan Vaines sūdzības lietā, gan Rupertes sūdzības lietā ir izpildīts Pilsonības likuma pārejas noteikumu 1.punkta nosacījums, ka Latvijas pilsoņi un viņu pēcnācēji, kuri laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam atstājuši Latviju kā bēgļi, var iegūt Latvijas pilsonību, saglabājot citas valsts pilsonību, ja Latvijas pilsonības iegūšanai reģistrējas līdz 1995.gada 1.jūlijam. Ja šīs personas reģistrējas pēc 1995.gada 1.jūlija, tām jāatsakās no citas valsts pilsonības jeb pavalstniecības.

Kā informēja Zvejniece, Senāta ieskatā, jautājumu, vai personu var reģistrēt iedzīvotāju reģistrā, tai neatsakoties no citas valsts pilsonības, izšķir termiņš, kad persona reģistrāciju veic.

Turklāt izšķirošais apstāklis tam, vai reģistrācija bija veicama līdz 1995.gada 1.jūlijam, ir tas, vai vienā gadījumā pieteicējas māte, bet otrā gadījumā pieteicēja šādu gribu attiecībā uz saviem nepilngadīgajiem bērniem līdz 1995.gada 1.jūlijam tiešām bija izteikušas.

PMLP ieskatā, pierādījums tam, ka persona ir izdarījusi visu, kas nepieciešams, lai tās nepilngadīgais bērns tiktu reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā, ir par šo bērnu aizpildīta pirmuzskaites veidlapa. Šo PMLP secinājumu Senāts novērtēja kā nepareizu.

Senāts norādīja, ka Latvijas pilsonība nevar tikt liegta formālu un pilnībā nenoskaidrotu faktu dēļ, tādēļ izvērtēja vecāku pirmuzskaites veidlapu iesniegšanas apstākļus un to kontekstā vecāku gribu attiecībā uz savu bērnu reģistrēšanu par Latvijas pilsoņiem.

Gan Administratīvā apgabaltiesa, gan Senāts konstatēja, ka šāda griba ir bijusi un tā ir pausta, bet pirmuzskaites veidlapas pienācīgi par visām personām netika iesniegtas no vecākiem neatkarīgu iemeslu dēļ, tostarp paļaujoties uz vēstniecības darbinieku un goda konsula informāciju.

Tādēļ tiesības bērniem saņemt Latvijas pilsonību, saglabājot citas valsts pilsonību, nebūtu ierobežojamas.

Senāta ieskatā, vecākiem bija tiesības paļauties, ka PMLP arī viņu bērnus ir reģistrējusi kā pilsoņus, jo PMLP, saņemot bērnu vecāku pirmuzskaites veidlapas un personu apliecinošus dokumentus, kā arī bērnu dzimšanas apliecības, šaubu gadījumā bija pienākums noskaidrot, kuras personas ir reģistrējamas.

Administratīvā apgabaltiesa, izvērtējot visus pierādījumus kopsakarā, kā arī ņemot vērā bērnu vecvecāku liecības un paskaidrojumus, bija atzinusi, ka abos gadījumos vecāki ir pauduši gribu reģistrēt bērnus kā Latvijas pilsoņus.

Senāts norādīja, ka tieši šim apstāklim par vecāku gribu bija izšķirošā nozīme šajās lietās un abās lietās apgabaltiesas spriedumus atstāja negrozītus, bet PMLP kasācijas sūdzības noraidīja, informēja Zvejniece.