9. MAIJS: Nostalģijas māktajiem tuvojas padomju festivāls

 
©Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

9. maijā virknē Latvijas pilsētu pieteikti izklaides pasākumi, kas orientēti uz krieviski runājošo publiku. Tie slavēs Eiropas atbrīvošanu no nacisma, ignorējot faktu, ka atbrīvotāji līdz ar kara beigām paši kļuva par okupantiem. Latvijas vēstures kontekstā līksmībai te maz pamata.

Mēģinājumi ar Eiropas dienu aizstāt atbilstoši Krievijas izpratnei svinētās Otrā pasaules kara beigas panākumiem nav vainagojušies. Uzmanības centrā šajā dienā tāpat ir padomju režīma atribūtika un acīm redzama nostalģija pēc laikiem, kad Latvijas valsts atradās vardarbīgi iekļauta Padomju Savienības sastāvā.

Ar sirpi un āmuru azotē

9. maija pasākumos ik gadu pulcējas tūkstošiem cilvēku, bet lielākais festivāls ar padomju tematikai atbilstošu koncertu, ēšanu un dzeršanu notiek Pārdaugavā pie okupācijas režīma celtā simbola - pieminekļa Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Visticamākais, arī šogad skatīties translāciju no Maskavas Sarkanā laukuma, klausīties okupācijas armijas dziesmas un baudīt Krievijas vēstnieka klātbūtni sanāks desmitiem tūkstošu nostalģijas mākto. Gadiem ejot, vienīgās izmaiņas šajās svinībās ir sarkano karogu un citas padomju simbolikas daudzuma samazināšanās. Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums aizliedz publiskos pasākumos sludināt komunisma ideoloģiju, lietot padomju simbolus - sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni, arī stilizētā veidā izmantot padomju simboliku. Bet, protams, likumā nav iespējams ierakstīt visas iespējamās atsauces uz padomju pagātni, tāpēc tā vai citādi svinību dalībnieki pamanās to demonstrēt gan apģērbā un mūzikā, gan saukļos, bet Daugavpilī citgad ir nests pat Staļina portrets, policistiem uz to mierīgi noraugoties.

Sākums 18. novembra ielā

Daugavpilī tradicionālais gājiens notiks arī šogad. Oficiālie kara beigu un kritušo piemiņas pasākumi līdzīgi kā citur Latvijā un visā Eiropā organizēti tiek 8. maijā. Kapos un citās piemiņas vietās. Savukārt 9. maijā seko padomju festivāls Kremļa garā. Un droši vien tā nav nejaušība, ka par gājiena sākuma vietu pasākuma pieteicēji - Antihitleriskās koalīcijas cīnītāju Daugavpils biedrība - izvēlējušies 18. novembra ielu, kas nosaukta par godu neatkarīgās Latvijas dibināšanai, nevis tās okupācijai, ko simboliski turpināja 9. maijs. Prieki arī Liepājā - vietējā krievu kopiena šim datumam pieteikusi svētku koncertu un pusnaktī uguņošanu - Kūrmājas prospektā pie jūras. Rīgā organizatori vienu no pasākumiem centās pieteikt latviešiem nozīmīgā vietā. Padomju svinību gājienam iecerētā pulcēšanās vieta bija Okupācijas muzeja pakāje. Taču pašvaldība ieteica mainīt gājiena starta punktu, un finālā organizatori no šā pasākuma vispār atteicās. Attiecīgi padomju nostalģijas gājiens Rīgā norisināsies savā parastajā maršrutā pa Pārdaugavu, bet noslēgsies Uzvaras parkā, kur visas dienas garumā notiks svinības un glorificēta sarkanā armija.

Rīgas dome skaidro, ka «pieteikumi iesniegti likumā noteiktajā kārtībā. Un pašvaldības rīcībā nav informācijas, kas liktu veikt ierobežojošas darbības». Nekādi pretpasākumi domē nav pieteikti.

Lērums pasākumu

Arī prokremliskajiem politiķiem šis savā ziņā ir neērts datums, jo, oficiāli pārstāvot izpildvaru vai likumdevēju, šādās svinībās piedalīties nav pamata. Katru gadu padomju nostalģijas svinības viņi apmeklē kā privātpersonas un arī Krievijas vēstnieku cildina kā privātpersonas. Šis gads būs citāds. Tā kā Nils Ušakovs ir atstādināts no mēra amata, viņa pienākumus pilda Oļegs Burovs. Taču Burovs šonedēļ paņēmis atvaļinājumu. Tāpēc iespēja reprezentēt Rīgas domi padomju nostalģijas pasākumā radusies vicemēram Vadimam Baraņņikam, kura vadītā biedrība 9maijs.lv ir arī šo pasākumu organizatore. Rīgas domē Neatkarīgajai apstiprina, ka Baraņņiks 9. maija pasākumos piedalīsies kā pašvaldības amatpersona.

Ņemot vērā, ka publiskie pasākumi pulcēs lielas cilvēku masas un vairākās pilsētās, drošības struktūras strādās pastiprinātā režīmā - gan Valsts drošības dienests, gan arī Valsts policija. Kā jau katru gadu. Galvenās Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs informē, ka kopumā visā valstī notiks 25 pasākumi. Visvairāk Rīgā un Latgalē. Līdzšinējā pieredze rādot, ka parasti 9. maijā nekārtības ir saistītas ar alkohola lietošanu un sabiedriskās kārtības neievērošanu, sīku huligānismu. Savukārt padomju simbolikas aizliegumu dalībnieki sākot ievērot - gājieni vairs nav tik sarkani.

Arī konflikti uz etnisku domstarpību pamata ir reti. Latvieši padomju nostalģijas svinību vietām iet apkārt ar līkumu.

Publiska pasākuma norises laikā aizliegts:

1) vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus;

2) sludināt vardarbību, naidu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju;

3) propagandēt karu, kā arī slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus;

4) izmantot, arī stilizētā veidā, bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus un himnas, nacistisko svastiku, SS zīmes un padomju simbolus - sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni, izņemot gadījumus, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu;

5) rīkoties tādā veidā, kas rada draudus pasākuma dalībnieku vai citu personu drošībai un veselībai.

Avots: Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums