Nesakārtotās sistēmas rezultātā cieš bērni, kuri "nevienam nav vajadzīgi", atzīst psihiatrs

Nesakārtotās sistēmas rezultātā cieš bērni, kuri "nevienam nav vajadzīgi", otrdien Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē sacīja Latvijas Psihiatru asociācijas valdes loceklis Ņikita Bezborodovs.

Iepriekš LTV raidījums "de facto" ziņoja, ka valsts un pašvaldības amatpersonas pieļāvušas, ka mazs zēns uz gandrīz deviņiem gadiem tika "aizmirsts" psihoneiroloģiskajā slimnīcā, un, kā norādīja Bezborodovs, šādi gadījumi nenotiek bieži, tomēr publiski izskanējušais gadījums noteikti neesot vienīgais.

Bezborodovs esot bijis cilvēks, kurš saistībā ar šo gadījumu konsultējis Tiesībsarga biroju un ir redzējis bērna dokumentāciju. Ārsts norādīja, ka slimnīcā viņš nonācis pamatoti, jo viņam bijusi diagnoze, tomēr, viņaprāt, varētu diskutēt par viņam noteiktās diagnozes atbilstību.

Psihiatrs norādīja, ka šis gadījums ir briesmīgs piemērs tam, kā nesakārtotās sistēmas rezultātā pazūd bērns, kurš nevienam sistēmā nebija vajadzīgs. Bezborodovs pārliecināts, ka šādi bērni ir joprojām.

Pēc ārsta domām, šādu gadījumu novēršanai jāattīsta ģimenei pietuvināta bērnu aprūpe, kā arī nepieciešami vairāki "filtri", kā nodrošināt, ka bērns nenonāk sistēmā, jo sociālās aprūpes iestādes un internātskolas nav bērniem domāta vide. Vienlaikus, uz jautājumu, ko darīt ar bērniem, kuri jau atrodas aprūpes iestādēs, Bezborodovs atzina, ka viņam nav labas atbildes uz šo jautājumu.

Vienlaikus ārsts uzsvēra, ka Latvijā būtu jāveicina sabiedrībā balstīta aprūpe, kā arī jāveicina starpdisciplināra sadarbība starp institūcijām. Bezborodovs uzskata, ka bērnu ar psihiskiem traucējumiem veselība, izglītība un aprūpe nav atdalāmi jēdzieni, tomēr patlaban resursi ir sadrumstaloti, kā rezultātā līdz bērnam nemaz nenonāk.

Kā iepriekš ziņoja "de facto", valsts un pašvaldības amatpersonas pieļāvušas, ka mazs zēns uz gandrīz deviņiem gadiem tika "aizmirsts" psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Zēnu agrīnā vecumā atņēma mātei, kuras vienīgais ienākumu avots bija ubagošana.

Bērns ar laiku nonācis adopcijā pie vientuļa vīrieša, pie kura nodzīvoja pusotru gadu. Par šo periodu vairākas iestādes savstarpēji nesaistīti Valsts policijai ziņojušas par aizdomām, ka adoptētājs bērnu seksuāli izmantojis un bijis pret viņu vardarbīgs. Taču Valsts policijā seksuālā vardarbība neesot izmeklēta, bet visi ap gadsimtu miju iesniegtie iesniegumi esot pazuduši.

Zēns 2000.gada vidū nokļuva bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā "Ainaži", kur viņš pavadīja gandrīz deviņus gadus. Uzreiz pēc "Ainažiem" viņš tika ievietots bāreņu rehabilitācijas centrā "Marsa gatve". Tur viņam, pēc konsultācijām ar ārstu, atcēla spēcīgu medikamentu lietošanu agresivitātes mazināšanai, kā arī atklājās, ka gandrīz pilngadīgais jaunietis nepazina ne gadalaikus, ne burtus, ne ciparus.

Pārdzīvotā dēļ gandrīz divdesmit gadus vēlāk vīrietis vērsās Tiesībsarga birojā, kurš secinājis - palīdzības vietā bērna ciešanas tika vairotas.

Tiesībsarga birojā norāda - bāriņtiesai būtu bijis jāieceļ likumiskais pārstāvis jeb aizbildnis. Bērnam tobrīd bija dzīvi vecāki un dzīvas arī abas vecmāmiņas, taču Rīgas bāriņtiesa viņus neinformēja. Visus šos aptuveni deviņus gadus neviens viņu neapciemoja, un juridiski bērns nevienam nebija piederīgs.

Valsts policijā apstiprina, ka patlaban vīrietis atzīts par vienu no cietušajiem kriminālprocesā par piedzīvoto slimnīcā "Ainaži". Arī par piedzīvoto adoptētāja ģimenē nesen sākts kriminālprocess.