Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome lūdz atjaunot kriminālprocesu pret Herbertu Cukuru

© Publicitātes foto

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome un vairāki cietušie ar iesniegumu vērsušies pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera, lūdzot atjaunot kriminālprocesu pret latviešu aviatoru Herbertu Cukuru par viņa iespējamo līdzdalību ebreju civiliedzīvotāju iznīcināšanā, vēstīts kopienu padomes preses paziņojumā.

Tajā norādīts, ka iesniegums pamatots ar jauniem apstākļiem, tostarp Izraēlā dzīvojošas privātpersonas liecībām, kura personīgi esot redzējusi Cukuru un vērojusi viņa darbības Rīgas geto teritorijā ieslodzīto konvojēšanas laikā uz Rumbulu, kā arī ar Ābrama Šapiro atmiņām.

Šapiro atmiņās norādīts, ka viņš ar Cukura lēmumu ticis nosūtīts spaidu darbos uz tā dēvētās "Arāja komandas" garāžu. Tāpat viņš esot vests uz ģimenes dzīvokli, kurā viņam likts spēlēt klavieres, izklaidējot iedzērušus "Arāja komandas" locekļus.

Šapiro par cietušo lūdz atzīt viņa mantinieki.

Turklāt Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome atzīmējusi, ka "papildu nesen atklātajiem faktiem un apstākļiem ir daudzas citas liecības, kas apstiprina Cukura noziedzīgās darbības, kuras tika savāktas un pienācīgi dokumentētas dažādās valstīs pēckara periodā". Attiecīgi padome uzskata, ka prokuratūra nepamatoti noraidījusi šos pierādījumus, neizskatot tos pēc būtības.

Jau vēstīts, ka Ģenerālprokuratūra izbeigusi 2006. gadā sākto kriminālprocesu par latviešu aviatora Herberta Cukura iespējamo līdzdalību ebreju civiliedzīvotāju iznīcināšanā.

"Cukura darbībās netika konstatēts Krimināllikuma 71.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs, kā arī kriminālprocesā netika noskaidrota neviena konkrēta un dzīvi esoša persona, par kuras darbībām saistībā ar tās iespējamo dalību kādā no šādām ebreju tautības civiliedzīvotāju masveida iznīcināšanas akcijām būtu pamats un nepieciešamība veikt turpmāku izmeklēšanu," teikts Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora Monvida Zelča sagatavotajā slēdzienā.

Latvijā

Dāvanas Ziemassvētkos saņem pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 81 %, liecina “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*. Kaut arī 86 % kā galveno kritēriju dāvanu izvēlē min dāvanas piemērotību tās saņēmējam, gandrīz puse – 45 % – no visiem dāvanu saņēmējiem, viņuprāt, saņem nelietderīgas un sev nepiemērotas dāvanas, kuras tiek atdotas ģimenes locekļiem vai draugiem, pārdāvinātas tālāk vai noliktas plauktā, kur tās krāj putekļus. Lai nevajadzīgajām dāvanām dotu otro iespēju, arī šogad “Eco Baltia vide” trīs Latvijas pilsētās uzstādīs dāvanu maiņas skapjus, kas darbosies no 18. decembra līdz 13. janvārim.

Svarīgākais