Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) lūgumu pagarināt likumprojekta "Par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu" galīgo izpildes gaitu līdz 31.maijam.
Ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis sacīja, ka pagarinājums nepieciešams, lai ministrija varētu papildināt esošos priekšlikumus par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu. Tāpat ir nepieciešams Finanšu ministrijas atzinums.
Miezainis norādīja, ka ministrija OIK atcelšanā plāno izveidot valsts atbalsta sistēmas kontroli, kas paredz efektīvu mehānismu godīgas uzņēmējdarbības kontrolei elektroenerģijas jomā. Uzraudzības funkcija tiktu nodota Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB), kuram elektroenerģijas komersanti maksātu Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktās nodevas. Tāpat plānots līdz gada beigām pabeigt valsts atbalsta sistēmas saņēmēju auditu, lai izvērtētu, kuri komersanti nodarbojas ar godīgu uzņēmējdarbību un kuri pārkāpj likumu. 2021.gadā atļaujas beidzas 47 elektrostacijām, līdz ar to tiks vērtēts, kuras elektrostacijas saņems atļauju turpināt darbu.
Pēc Miezaiņa sacītā, OIK atcelšanā plānots izstrādāt stigrākas prasības valsts atbalsta saņēmējiem, lai nodrošinātu atbalstu tikai priekšzīmīgiem un uz ilgtspēju saimniecisko darbību vērsti komersantiem un veicinātu komersantu motivāciju esošās investīcijas izmantot uzņēmuma attīstībai. Priekšlikums paredz arī stingrākas prasības elektrostaciju darbības nosacījumu ieviešanā un papildu prasību noteikšanā biogāzes stacijām attiecībā uz atlikumproduktu, tostarp kūtsmēslu izmantošanu.
Viņš atklāja, ka EM priekšlikumos ietverta arī valsts atbalsta apmēra ierobežošana ar mērķi nodrošināt atbalsta sniegšanu minimālajā nepieciešamajā līmenī. Miezainis skaidroja, ka šajā jomā tiks pārskatītas elektroenerģijas iepirkuma cenu formulas ekspluatācijā nodotajām elektrostacijām, kā arī pārkompensācijas novēršanas mehānisma pilnveide.
Viņš norādīja, ka paredzēti arī veicinoši apstākļi elektrostaciju darbam ārpus valsts atbalsta sistēmas. Tostarp priekšlikums paredz izstrādāt biogāzes stacijām pāriešanu no elektroenerģijas ražošanas uz biometāna ražošanu, samazināt Dabas resursu nodokli mazajām hidroelektrostacijām un novērst administratīvos šķēršļus vēja elektrostaciju darbībai tirgū. Tāpat Miezainis skaidroja, ka OIK atcelšanas gaitā plānots samazināt elektroenerģijas gala patērētāju izmaksas.
Miezainis atzīmēja, ka EM no 2021.gada plāno ieviest atjaunojamo energoresursu jaudas izsoli, tāpat EM plāno papildu pasākumus biometāna izmantošanai. Paredzēts, ka izsolē piedāvās 50 megavatstundas ar lejupejošu soli - tātad izsolē piedāvāto jaudu saņems tas komersants, kas piedāvās lētāku cenu. EM plāno arī stimulējošus pasākumus komersantiem no OIK.
LETA jau vēstīja, ka Ministru kabinets 26.martā lēma, ka valdība neiesaka Saeimai lemt par OIK likvidēšanu līdz šā gada 31.martam.
Saeima iepriekš uzdeva EM izvērtēt iespējas atcelt OIK no šā gada 31.marta, tomēr, pamatojoties uz ministrijas sniegto informāciju, ka OIK straujai atcelšanai būs smagas ekonomiskās sekas, valdība lēma nevirzīt priekšlikumu par OIK atcelšanu Saeimas noteiktajā termiņā.