Rinkēvičs izsakās par NEPLP vēršanos pret TV3

Ministrs sacīja - nav pieņemami, ka mediju uzraugs pret sevi vērstu kritiku cenšas noklusēt ar likuma normām, kas tika ieviestas ar mērķi cīnīties ar dezinformāciju un hibrīdkara apdraudējumu. "Tāda veida darbības izskatās sevišķi dīvaini - mediju uzraugs ierosina administratīvo lietu par kritiku, ko tam paudusi Valsts kontrole. Tas ir interešu konflikts. Likuma norma šajā gadījumā tiek izmantota, lai diskreditētu vārda brīvības koncepciju. To var saukt par "noderīgu neprātu", lai neteiktu vairāk," uzsvēra Rinkēvičs.

Ministrs uzskata - ja pašreizējā mediju uzraudzības sistēma nedarbojas, tad nepieciešams izvērtēt izmaiņas tās darbībā, piemēram, atsevišķi nodalot sabiedrisko mediju un komercmediju uzraudzību. Rinkēvičs uzsvēra, ka jautājumi, kas skar mediju satura brīvību un izmaiņas mediju uzraugu darbā, parlamentam jārisina atbilstoši sabiedrības interesēm, taču ievērojot arī samērīgumu.

Ārlietu ministrs arī norādīja, ka NEPLP rīcība vērtējama kā Latvijas reputācijas jautājums, kas var ietekmēt valsts rādītājus Pasaules preses brīvības indeksā.

Kā ziņots, NEPLP sākusi administratīvā pārkāpuma lietvedību pret mediju koncernu "All Media Latvia", vērtējot iespēju sodīt uzņēmumu par to, kā TV3 ziņu raidījumā interpretēta Valsts kontroles paustā kritika pašas NEPLP darbam.

NEPLP pārstāvji neatzīst, ka tādejādi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPLL) normu, kas pērn tika pieņemta, lai cīnītos ar pret Latviju vērstu propagandu, izmantotu savtīgos nolūkos. Savukārt "All Media Latvia" noraida NEPLP apgalvojumus par it kā nepatiesu ziņu izplatīšanu un sola aizstāvēt savu neatkarību un tiesības uz brīvu iespēju veidot faktos balstītas ziņas un viedokļus, jo apspriežamās ziņas avots ir Valsts Kontroles ziņojums un tam veltītā preses konference.

Tikmēr divas Latvijas žurnālistus apvienojošas organizācijas informējušas EDSO komisāru mediju brīvības jautājumos par NEPLP līdzšinējo praksi konkrētās likuma normas piemērošanā, kas, to ieskatā, ir iespējami politiski motivēta atriebība.

Aģentūras LETA rīcībā esošā NEPLP vēstule SIA "All Media Latvia" liecina, ka NEPLP sākusi administratīvo lietu, tajā plānojot noformēt arī administratīvā pārkāpuma protokolu par iespējamu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumu.

Vēstulē uzņēmumam NEPLP atsaucas uz EPLL 24.panta ceturto daļu, kas, nosakot programmu veidošanas vispārīgos noteikumus, paredz, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, ar pienācīgu precizitāti un neitralitāti, veicinot viedokļu apmaiņu, un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem. Tāpat šī norma nosaka, ka komentārus un viedokļus atdala no ziņām un nosauc viedokļa vai komentāra autoru, bet Informatīvi dokumentālajos un ziņu raidījumos fakti tiek atspoguļoti tā, lai apzināti nemaldinātu auditoriju.

Šie likuma grozījumi spēkā stājās pagājušā gada vasarā. Toreiz, pamatojot grozījumu nepieciešamību, parlamenta deputātu iesniegtajā likumprojekta anotācijā tika norādīts, ka "Latvijas informatīvajā telpā aizvien biežāk novērojamas informatīvā kara izpausmes - naidīgi un izdomāti fakti elektronisko plašsaziņas līdzekļu saturā, aiz kuriem slēpjas centieni radīt pārliecību, ka Latvija ir neizdevusies valsts". Tie ir tradicionāli propagandas instrumenti, kurus valstij nelabvēlīgi spēki var izmantot, lai radītu kaitējumu un apdraudētu Latvijas valstiskumu, skaidrots anotācijā.

NEPLP ieskatā 2018.gada 28.oktobra raidījuma "Nekā personīga" sižetā paustā informācija un pasniegšanas veids par Valsts kontroles ziņojumu par NEPLP darba izvērtējumu nav sniegts ar pienācīgu precizitāti. NEPLP administratīvo pārkāpumu lietu ierosinājusi par vairākiem sižetā izskanējušajiem citātiem. Raidījumā toreiz vēstīts, ka "ik gadu sabiedriskajiem medijiem tiek piešķirti ap 20 miljoniem eiro un pēc auditoru domām NEPLP tos slikti pārvalda un uzrauga, savukārt lēmumi tiek pieņemti šaurā interešu lokā un balstīti nepietiekamās zināšanās. Tāpat ziņots, ka Valsts kontrole norāda, ka sabiedriskie mediji pašlaik ir pakļauti politiskai un ekonomiskai ietekmei, savukārt lielu vainas devu NEPLP pāradresēja bijušajai Latvijas Radio valdei, pret kuru tā vērsusies tiesā par zaudējumu atlīdzināšanu, lai gan tādi Valsts kontroles ziņojumā vispār nav pieminēti.

Mediju uzraugs uzskata, ka sižetā minētā atziņa, ka "NEPLP pieņem lēmumus šaurā interešu lokā", izrauta no konteksta. Padomei šķiet, ka vidusmēra skatītājam, šo informāciju saņemot, varētu izveidoties maldīgs priekšstats par lietu patiesu norisi, norādīja NEPLP pārstāvis Uldis Lielpēters.

Savukārt “All Media Latvia” vadītāja Baiba Zūzena skaidroja, ka "All Media Latvia" kā likumpaklausīgs un atbildīgs mediju uzņēmums ir rūpīgi iepazinies un izanalizējis visus NEPLP argumentus par raidījumā pārraidītās ziņas atsaukšanu.

"Mēs kategoriski nepiekrītam NEPLP apgalvojumiem par it kā nepatiesu ziņu izplatīšanu, jo apspriežamās ziņas avots ir Valsts kontroles ziņojums un tam veltītā preses konference. Uzņēmums uzskata, ka raidījumā ir atspoguļoti atsevišķi, sabiedrībai būtiski Valsts kontroles ziņojumā iekļautie citāti un konstatējumi, īpaši akcentējot Valsts Kontroles vērtējumus uz revīzijas laikā uzdotajiem jautājumiem NEPLP," sacīja Zūzena.

Kopš EPLL grozījumu stāšanās spēkā pēc iepriekš minētās normas skatīti divi gadījumi Latvijā reģistrētos medijos. Viens no tiem bijis saistīts ar Latvijas Televīzijas (LTV) sižetu par Nacionālo apvienību, kurā bija pieminēta Ogres mēra Egila Helmaņa darbība, savukārt "Nekā personīga" sižets ir otrs gadījums. No Ogres pašvaldības finansējumu saņēmusi divu NEPLP locekļu veidota biedrība, savukārt otrs gadījums ir par pašu NEPLP, akcentē Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA).