VVD ģenerāldirektores amatā ieceļ Elitu Baklāni-Ansbergu

Baklānes-Ansbergas kandidatūru pēc uzvaras vakantā amata konkursā atbalstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Baklāne-Ansberga pateicās ministriem par viņai sniegto iespēju vadīt VVD. Viņa uzsvēra, ka VVD vadītājas amatā izaicinājums būs sabalansēt sabiedrības, uzņēmējdarbības un tautsaimniecības intereses. Tāpat VVD vadītāja pauda gatavību ne tikai ievērot patlaban spēkā esošos normatīvos aktus, bet arī līdzdarboties jaunu normatīvo aktu izstrādē, lai vides joma Latvijā sekotu pasaules tendencēm un tiktu ieviestas inovācijas.

Pēc atlases komisijas paustā, viņa vislabāk atbilda VVD ģenerāldirektora amata aprakstā izvirzītajām prasībām, ieguva visaugstāko vērtējumu pretendentu vērtēšanas mutvārdu intervijā un vadības kompetenču novērtēšanā, kā arī par viņu ir sniegtas pozitīvas atsauksmes no iepriekšējiem sadarbības partneriem, kolēģiem un vadītājiem.

Baklānei-Ansbergai ir maģistra grāds ekonomikā un vadībzinātnē, viņa brīvi pārvalda angļu un krievu valodu, kā arī ir apguvusi vācu un spāņu valodas pamatzināšanas.

Līdz šim viņa sešus gadus strādājusi Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora amatā, Ventspils pilsētas domes Ekonomikas nodaļas vadītāja amatā, kā arī bijusi VSIA "Latvijas Valsts mērnieks" valdes priekšsēdētāja.

Kā vienu no prioritātēm Baklāne-Ansberga izvirzījusi kontroles procesu attīstību un uzlabošanu, īpaši uzsvaru liekot uz uzņēmumiem, kas nupat saņēmuši piesārņojošo darbību atļaujas. Šajos gadījumos īpaši jāseko līdzi, kā šie uzņēmumi darbu sāk un kādas novitātes ievieš, lai nepieļautu dažādas krīzes situācijas, kas skar visu sabiedrību, norādījusi topošā VVD vadītāja.

Stājoties amatā, Baklāne-Ansberga arī vēlētos uzlabot sadarbību ar nevalstiskajām un veselības nozares organizācijām, veicot dažādus pētījumus un nodrošinot skaidrojošo darbu.

Vēl viņa vēlētos uzlabot arī VVD komunikāciju ar sabiedrību un dienesta klientiem.

LETA jau ziņoja, ka Pūce un iepriekšējā VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova janvāri vienojās par darba attiecību pārtraukšanu.

Pūce aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka viņam bijusi tikšanās ar Koļegovu, kuras laikā pārrunāti visi jautājumi, kas saistīti ar Koļegovu personīgi un VVD pēdējo gadu laikā. Puses esot vienojušās - gan viņas, gan civildienesta interesēs būtu labāk, ja abi vienotos par darba attiecību izbeigšanu ar Koļegovu.

Savukārt pati Koļegova aģentūrai LETA teica, ka veids, kā notika viņas atstādināšana no amata, nebija saprotams ne viņai, ne darbiniekiem. Pēc viņas teiktā, Pūce par pieņemto lēmumu komunicēja caur plašsaziņas līdzekļiem, nesarunājoties arī ar VVD kolektīvu. "Veids, kā notika VVD vadītāja atbrīvošana, darbiniekos ir radījis lielu mulsumu - viņi nesaprot, kas notiek, motivācija ir kritusies, un tas apdraud pakalpojumu sniegšanu klientiem," teica Koļegova, vienlaikus gan piebilstot, ka vadītāju maiņa valsts iestādēs ir normāls process.

Valsts ieņēmumu dienests 2016.gada 7.septembrī saistībā ar nepilnībām Koļegovas valsts amatpersonas deklarācijās un, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem uzsāka resorisko pārbaudi. Vēlāk viņa tika apsūdzēta par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā par mantu un citiem ienākumiem lielā apmērā.

Neraugoties uz izvirzītajām apsūdzībām, toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) pauda, ka viņam nav tiesiska pamata atstādināt Koļegovu no amata, jo prokuratūra nav noteikusi ierobežojumus vai aizliegumu viņai ieņemt VVD vadītājas amatu.