NRA PĒTA: Iedzīvotājus gatavos partizānu karam

 
KAROS IKVIENS. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks valsts visaptverošās aizsardzības konceptā paredz vietu katram Latvijas iedzīvotājam: «Kas gribēs izdzīvot, rīkosies saskaņā ar mūsu plāniem.» Agresora ieroči nešķiros – apakšā patriots vai nē ©Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Viens no reālistiskākajiem scenārijiem kara gadījumā ir daļēja Latvijas teritorijas nonākšana agresora kontrolē, un iedzīvotājiem jābūt gataviem izdzīvot arī ienaidnieka aizmugurē. Tas nozīmē partizānu karu. Valdība sākusi veidot visaptverošās aizsardzības konceptu, paredzot visas sabiedrības iesaistīšanos.

ASV domnīca RAND Corporation aprīlī prezentēja pētījumu par Krievijas atturēšanu Baltijas valstīs, sniedzot padomus savai valdībai. Kas mums te ir pieejams, kas vēl būtu vajadzīgs un kādi varētu būt kara scenāriji. Partizānu karš ir viena no apskatītajām iespējām, taču, kā apgalvo aizsardzības ministrs Artis Pabriks, nekādu pārsteigumu amerikāņu pētnieku secinājumi nav izraisījuši: «Tas ir viens reālistisks scenārijs, kas kalpo par atgādinājumu, ka nevis jāpaļaujas un jācer, ka mūsu vietā kāds cits karos, bet pašiem jābūt sagatavotiem.» Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešana būs adekvāta atbilde arī šādai krīzes situācijai.

Vakar notika pirmā visaptverošās aizsardzības ieviešanas darba grupas sēde ministru līmenī. Katrai ministrijai tagad uzdots izspēlēt rīcību kara situācijā. Iedots konkrēts scenārijs, kurā jārod risinājums valsts funkcionēšanai konkrētajā nozarē. Jāsaprot, kādi resursi pieejami, kā pietrūkst, kādas ir iespējamas problēmas. Trīs ministrijās galda spēles jau notikušas. Par rezultātiem stāstīts netiek, jo šāda informācija saistīta ar valsts noslēpumu. Te jāatgādina, ka šobrīd ne visiem ministriem ir piešķirta pielaide valsts noslēpumam, taču, kā apgalvo aizsardzības ministrs, visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas būvniecību tas netraucē.

Faktiski šis koncepts paredz visas valsts iesaistīšanos aizsardzībā - iestādes, uzņēmumi, iedzīvotāji - katram krīzes brīdī savas funkcijas un savi darbi. Ieskaitot spēju vismaz 72 stundas izdzīvot patstāvīgi - tas nozīmē, ka katrai mājsaimniecībai būs jāveido savs izdzīvošanas komplekts. Ūdens, ēdiens, zāles utt. Informatīvās pamācības iedzīvotājiem tikšot izplatītas jau rudenī - papīra un elektroniskā formātā. Ko darīt, ja elektrība atslēgta, ko darīt, ja gāzesvads uzspridzināts, ko tad, ja bankas atsakās izsniegt naudu.

Obligātais dienests atlikts

Šāda veida padomu veidošana gan nenozīmē, ka Latvijas apdraudējuma līmenis tieši šobrīd būtu pieaudzis. Kāds tas bija, tāds pats arī saglabājas. Krievija, kas okupējusi daļu Ukrainas teritorijas, ir un paliks arī mūsu kaimiņš. Taču, kā skaidro ministrs, savas domāšanas un spēju ziņā mēs šobrīd esam sasnieguši nākamo līmeni, kurā valsts attīstība kopumā jāplāno sasaistē ar tās aizsardzību. Lielā mērā tādēļ, ka nu jau pāris gadus armijai vairs nav jādzīvo no rokas mutē. Desmit bada maizē pavadītos gadus aizsardzības sektors gan vēl ilgi jutīs. Šobrīd ieguldījumi bruņojumā un infrastruktūrā saplānoti līdz pat 2027. gadam. Tas arī iemesls, kādēļ obligātā militārā dienesta ieviešana vismaz tuvākos piecus gadus nebūs valdības darba kārtībā. «Mēs neredzam nepieciešamību mainīt pašreizējo sistēmu, kas balstās uz profesionālo armiju, zemessardzi, jaunsardzi un visaptverošo aizsardzību,» skaidro ministrs. Rekrutēšana pagaidām vēl izdodas: «Bet, ja šīs iespējas un rezerves izsmelsim tiktāl, ka vairs netiksim galā ar saviem uzdevumiem, tad pie šī jautājuma atgriezīsimies.»

Iedzīvotāju lojalitāte vai nelojalitāte ministra skatījumā nav apcerēšanas vērts jautājums, jo kara gadījumā ienaidnieka ieroči nešķiros, kurš ir patriots, bet kurš nē: «Un, kurš gribēs izdzīvot, rīkosies saskaņā ar mūsu plāniem vai arī riskēs ar savu dzīvību.»

Ceļ kaujas un iepirkumu gatavību

Bet armijas pašreizējās prioritātes ir citas vai arī citiem līdzekļiem īstenojamas. Svarīgākā esot kaujas gatavības celšana. Lai Latvijas armijas rīcībā būtu piecas pilnvērtīgas brigādes - piecas kaujasspējīgas vienības. Tātad cilvēki nevis tikai uz papīra vai birojos, bet tādi, kas saliedēti kā viena komanda - apmācīti, ekipēti, nodrošināti un gatavi kauties ar potenciālo ienaidnieku. Jau drīzumā plānotas dažādas kaujas gatavības pārbaudes, un tās vairs nebūšot tikai ķeksīša pēc.

Svarīgs jaunums ir centrālās militāro iepirkumu iestādes Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra reformēšana.

Neapmierinātība ar šīs iestādes darbu briedusi jau ilgāku laiku. Iepirkumi notiek pārāk lēni. Valsts kontrole pērn pavēstīja, ka aizsardzības nozares centralizēto iepirkumu sistēma ir neefektīva, to raksturo fragmentāra atbildība un nepietiekama ieinteresētība par rezultātu. Konkurences padome savukārt aizrādīja par neatbilstību godīgas konkurences principiem, kā dēļ notiek nepamatota iepirkumu sadārdzināšana.

Tagad ministrija nolēmusi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centru sadalīt divās daļās. Viena nodarbosies ar infrastruktūru un būvniecību, otra ar apgādi. Tādējādi ministrs cer panākt lielāku armijas līdzatbildību iepirkumos un arī lielāku ātrumu. Apgādes efektivitātei vajadzētu pieaugt. Citastarp, tieši šodien Aizsardzības ministrija izsūta sabiedrotajām valstīm uzaicinājumu atkārtoti piedāvāt Latvijai vieglās un vidējās kravnesības pilnpiedziņas bruņumašīnas. Šim nolūkam budžetā iezīmēti 200 miljoni eiro. Iepriekšējais iepirkumu centra mēģinājums organizēt iegādi bija nesekmīgs - nepareizi sacerēta tehniskā specifikācija.