Plānotās un neplānotās pārbaudēs pārliecināsies par NBS kaujas gatavību

Aizsardzības ministrijas (AM) prioritāte ir kaujas gatavības celšana, tāpēc visām piecām brigādēm - NBS Sauszemes spēku Mehanizētajai brigādei un Zemessardzes četrām brigādēm - ir jābūt kaujas spējīgām, pauda ministrs. Līdz ar to arī rūpīgi jāstrādā pie pietiekamas apgādes un nodrošinājuma, skaidroja politiķis. Pašlaik ir sasniegts tāds līmenis, kur "nevar iedomāties", ka karavīri un brigādes var atbilstoši darboties kaujas situācijās, ja nav pieejamas noliktavas, poligoni un pārējās nepieciešamās lietas.

Viņš norādīja, ka ar NBS darbību un aizsardzības jomu dažādi celtniecības darbi notiek visā valsts teritorijā, kas uzliek ļoti lielu spiedienu saistībā ar materiālo un cilvēkresursu nodrošināšanu, kā arī nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu. Tāpēc virzība uz atsevišķām lietām nenotiek tik strauji, kā gribētos, skaidroja ministrs. Līdz ar to politiķis cer, ka iecerētās reformas sniegs nepieciešamo rezultātu.

Pabriks informēja, ka Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs tiks sadalīts, nodalot atbildības jomas. Viņš skaidroja, ka jau ir parakstījis attiecīgu lēmumu. Centru nolemts sadalīt divās daļās, no kurām viena puse nodarbosies ar infrastruktūras, tajā skaitā celtniecības jautājumiem, bet otra daļa nodarbosies ar apgādi, norādīja ministrs.

Pabriks pastāstīja, ka šodien notika pirmā visaptverošās valsts aizsardzības darba grupas sēde ministru līmenī, un 2.maijā darba grupa tiks sasaukta valsts sekretāru līmenī. Šodien ministru līmenī panākta vienošanās, ka katra no ministrijām līdz 17.jūnijam pie sevis veiks krīzes situācijas mācības jeb krīzes scenāriju izspēli.

17.jūnijā notiks nākamā vadības grupas sēde, kur tiks uzklausītas atskaites par krīzes scenāriju izspēli ministrijās. Satiksmes ministrijā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un Labklājības ministrijā jau šādas mācības ir notikušas. Tajās ir apskatīta rīcība hipotētiska kara apstākļos, kāda palīdzība tām ir nepieciešama. Mācības ministrijās notiks, lai uzzinātu, kādas tehniskās, zāļu, enerģijas vai cita veida rezerves trūkst, tāpat mācību mērķis ir arī sniegt informāciju, kā "izdzīvot 72 stundas".

Pabriks atzina, ka NATO gaidāmajās mācībās nevarēs piedalīties ministri, kuriem nebūs pielaides valsts noslēpumam. Viņš tieši neatbildēja uz jautājumu, vai, piemēram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) nav piedalījies VARAM mācībās, jo viņam nebija pielaide valsts noslēpumam, tomēr Pabriks uzsvēra, ka karadarbības jautājumiem nepieciešama augstākā līmeņa pielaide valsts noslēpumam.

Tomēr ministrs šajā kontekstā pauda pārliecību, ka, ja arī ne visiem ministriem ir pielaides, Ministru kabinets ir funkcionēt spējīgs, jo tam ir kvorums. Līdz ar to Pabrikam nav ne mazāko bažu, ka šīs situācijas dēļ rastos problēmas ar lēmumu pieņemšanu.

Līdz ar šo scenāriju izspēlēšanu paredzēts veicināt valsts iestādes iestāžu veiksmīgu sadarbību nopietno krīžu pārvarēšanā, teica ministrs. Cita starpā iecerēts saprast, kas jāpilnveido likumdošanā, kādi resursi ir pieejami un kādi vēl ir nepieciešami. Tas paredz arī sīkākas informācijas sagatavošanu par katras ministrijas pārziņā esošo saimniecību. Scenāriju izspēlē plānots pieaicināt starptautiskos ekspertus un Latvijai vislielākā interese ir par ekspertiem no Somijas, atzina Pabriks.

Viņš akcentēja, ka pašlaik NBS varbūt ir vienīgā valsts institūcija, kas zina, ko darīt hipotētiska kara situācijā. Tāpēc visaptverošās aizsardzības sistēmā paredzēts uzlabot pārējo institūciju darbību.

Kā pauda politiķis, AM interesēs ir arī, lai iedzīvotāju līmenī nebūtu egoistiskas pieejas, bet viņi zinātu, kā arī rīkotos valsts aizsardzības labā. Rudenī plānots izveidot brošūru ar nepieciešamo informāciju iedzīvotājiem. Tā būs pieejama arī interaktīvā formā, pastāstīja ministrs. Iedzīvotājiem būs jāzina, kas jādara, ja kādā mājā notiek gāzes sprādziens, tiek atslēgta elektrība vai nestrādā bankas, norādīja politiķis.

Paralēli no 9.maija līdz 15.maijam notiks NATO mācības, kuru rezultāti arī tiks aplūkoti saistībā ar mērķi ieviest visaptverošu aizsardzības sistēmu.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par praktisko situāciju kara apstākļos un iespēju izmantot partizānu kara metodes, Pabriks atzina, ka vienā no scenārijiem var izveidoties situācija, kad daļa no Latvijas teritorijas uz neilgu laiku "nav mūsu kontrolē". Arī šādam scenārijam ir jābūt gataviem, norādīja ministrs.

Vaicāts par to, vai ierobežotas fiskālās telpas apstākļos būs iespējams no 2020.gada īstenot Pabrika iepriekš minēto vēlmi aizsardzībai piešķirt līdzekļus vairāk nekā 2% no iekšzemes kopprodukta apmērā, ministrs atbildēja, ka "mēs esam reālisti", un ka 2% ir "iztikas minimums", kas nepieciešams valsts aizsardzībai. Reizē ministrs norādīja, ka ar to ir par maz, un tad, kad būs iespēja palielināt finanšu apjomu, tas būs jādara. Viņš arī norādīja uz citu ministriju līdzekļu saprātīgāku izlietojumu visaptverošās aizsardzības īstenošanā.

Taujāts par obligāto militāro dienestu, Pabriks norādīja, ka pašlaik šis nav aktuāls jautājums. Pie šī jautājuma apspriešanas var atgriezties, ja tiktu izsmeltas pašreizējās rezerves un nebūs iespējams realizēt mērķus, bet pašlaik šo jautājumu "var aizmirst" uz pieciem gadiem, norādīja politiķis.