Prokuratūra nav apmierināta ar sodu, kāds piespriests, atkāroti skatot tā dēvēto Liepājas pedofilijas lietu, informēja Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.
Šodien prokurors iesniedzis tiesā protestu par soda mīkstumu.
Plašākus komentārus prokuratūra nesniedz, ņemot vērā, ka lieta ir sensitīva.
Jau vēstīts, ka atkārtoti skatot lietu, Kurzemes rajona tiesa abiem apsūdzētajiem iepriekš noteiktā piespiedu darba vietā piespriedusi gadu ilgu cietumsodu un probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.
Kriminālprocess pret tēvu un dēlu tika sākts 2014.gada maijā. Notikumi, par kuriem ierosināta krimināllieta, norisinājušies ilgstošā laika posmā - no 2009.gada, kad cietušajai meitenītei bija vien pieci gadi, līdz 2014.gadafebruāra beigām.
Toreizējā Liepājas tiesā (tagad Kurzemes rajona tiesā) lieta nonāca 2015.gadā. Abi apsūdzētie savu vainu atzina, līdz ar to lietu skatīja bez pierādījumu pārbaudes. Tiesa tajā pat gadā par mazgadīgas meitenes vairākkārtēju seksuālu aizskaršanu vainīgos - 48 gadus vecu vīrieti un viņa 22 gadus veco dēlu - nolēma sodīt ar piespiedu darbu uz 240 un 200 stundām un probācijas uzraudzību. Šis spriedums izpelnījās sabiedrības daļas nosodījumu.
Pēc tam lietu skatīja Kurzemes apgabaltiesa, kura atcēla Liepājas tiesas spriedumu pilnībā un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai. Šāds lēmums tika pieņemts, jo tiesa konstatēja, ka pirmās instances tiesa iztiesāšanā pārkāpusi Kriminālprocesa likuma normu, kas nosaka, kādos gadījumos tiesas izmeklēšana var notikt, neveicot pierādījumu pārbaudi.
Tāpat toreiz Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors šo tiesas spriedumu noprotestējis daļā par soda maigumu. Apelācijas protestā tika izteikti iebildumi par tiesas argumentāciju, kas bija par pamatu piespiedu darba piemērošanai abiem apsūdzētajiem. Protestā tika lūgts piemērot apsūdzētajiem bargāku soda veidu - brīvības atņemšanu.
Skatot lietu atkārtoti, Kurzemes rajona tiesas tiesnesis Renars Jūrmalis tēvam un dēlam par netiklu darbību izdarīšanu ar mazgadīgo piespriedis brīvības atņemšanu uz vienu gadu un probācijas uzraudzību uz diviem gadiem. Nosakot brīvības atņemšanas soda apmēru, tiesnesis piemērojis Krimināllikuma nosacījumu, kas paredz, ja tiesa konstatē, ka nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tā var šo apstākli ņemt vērā pie soda noteikšanas un sodu mīkstināt.
"Apsūdzētajiem pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas vēl būs jāizcieš sods - probācijas uzraudzība divu gadu garumā, kas nozīmē apsūdzēto uzvedības kontroli šajā laikā," spriedumu pamatoja Jūrmalis.
Viņš skaidroja, ka kriminālprocesu nebija iespējams pabeigt "saprātīgā termiņā", jo viņš saņēmis lietu jaunai izskatīšanai pēc iepriekšējā tiesas nolēmuma atcelšanas. Lietā tika veikta tiesas izmeklēšana, pārbaudot visus pierādījumus, kā arī aizstāvji pieteica jaunus lieciniekus, kuru liecības tika pārbaudītas tiesas izmeklēšanā. Lietā abiem apsūdzētajiem tika nozīmēta tiesu psihiatriskā ekspertīze.
Lietas izskatīšanas gaitā kavējoši apstākļi bijuši arī liecinieku neierašanās uz tiesas sēdēm pēc tiesas uzaicinājuma, un viņi tika vesti uz nākamām sēdēm piespiedu kārtā, kā arī lietas izskatīšanas laikā slimoja cietušās advokāte.