Eiroparlaments novēlē par Rail Baltica finanšu pārrāvumu
Paredzot naudas dalīšanu starp valstīm pēc aplokšņu principa, nevis projektu konkursa kārtībā, Eiropas Parlaments mūsu reģiona lielākajam savienotās Eiropas programmas pasākumam – dzelzceļa līnijai Rail Baltica – ir iestrādājis finansējuma pārrāvumu uz pāris gadiem. Tas var izraisīt ne tikai aizkavēšanos projekta īstenošanā, bet galu galā arī lielo donorvalstu nevēlēšanos finansēt šo ieceri jau trešo daudzgadu budžetu pēc kārtas.
Pagājušās nedēļas sesijā Eiropas Parlaments pieņēma savu pozīciju attiecībā uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta CEF turpmākajiem finansēšanas principiem. Uzreiz gan jāpaskaidro, ka priekšā vēl diskusijas ar ES Padomi - tas ir dalībvalstu līderiem.
Tas nenogalina, bet aizkavē
Eiropas Komisijas sākotnējo piedāvājumu parlaments faktiski ir noraidījis, piedāvājot atlikt sacensības principu starp valstīm naudas sadalē. Par šo versiju bija 445 deputāti, pret 145 deputāti, vēl 20 atturējās. Tie, kas dara, palika mazākumā. Uzvarēja tie, kas vienkārši grib saņemt naudu.
Atšķirība starp piedāvājumu un nobalsoto ir šāda. Komisija piedāvāja 11,3 CEF miljardus jau no 2021. gada dalīt tā, lai 70% būtu valstu aploksnēs - garantētā nauda, bet 30% tiktu sadalīti konkursa kārtībā. Kam projekts labāks, tas saņem. Rail Baltica ir tādā kondīcijā, ka ar lielu ticamību varētu kvalificēties šiem 30%. Bet tālāk no 2024. gada jau pilnīgi visa nauda tiktu sadalīta pēc sacensības principa. Taču parlaments lēma citādi - nekāda sacensība līdz 2023. gadam. Lielā mērā Rumānijas pozīcijas dēļ. Tātad Rail Baltica projektam nebūs iespējas tikt pie cerētajām finansēm vajadzīgajā laikā.
Kā sarunā ar Neatkarīgo secina Rail Baltica draugu grupas vadītājs parlamentā deputāts Roberts Zīle: «Tas nenogalina projektu, bet aizkavē.»
Darītāji pret dalītājiem
Projekta matemātika ir vienkārša - pašlaik tam pieejami 0,8 miljardi eiro - tas ir apstiprinātais finansējums. Lai vilcienu palaistu līdz 2026. gadam, neskaitot 1 miljardu lielo līdzmaksājumu, īstenotājiem nepieciešams vēl 4 miljardus liels ES grants. Ja naudas piešķiršana aizkavējas, attiecīgi arī vilciens plānotajā termiņā neatbrauks. No vienas puses - nekāda diža bēda desmitgades lielākajam projektam. Ilgi jau gaidām, pagaidīsim vēl mazliet. Taču te, kā skaidro Roberts Zīle, parādās jauns risks, proti, naudu šim Baltijas satiksmes projektam Eiropas Savienība atvēl jau otro septiņgadi pēc kārtas. Ja termiņu nobīdes dēļ nauda netiks apgūta un projekts ieilgs vēl pēc 2026. gada, tā nepieciešamību nāksies aizstāvēt jau trešajā ES budžeta plānošanas periodā. Vācijas nodokļu maksātājiem, kas ir galvenie donori, tas vienkārši var apnikt. Bet šis risks vēl ir salīdzinoši tālā nākotnē, un pagaidām atliekot cerēt, ka ES Padomē darītāju pozīcija tomēr uzvarēs dalītāju pieeju.
Pie soma darbs raitāks
Tikmēr ar pašreizējā perioda naudas apgūšanu projektā, tostarp Latvijas pusē, viss esot kārtībā. Un nākamajā plānošanas periodā projekts saglabāšot savu prioritāro statusu. Tas ļaujot cerēt, ka naudas plūsma tomēr netiks pārrauta. Tādas ziņas Neatkarīgajai vēsta uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas pārstāve Rita Voronkova. Kopumā projekts virzoties uz priekšu. Rīgas lidostas dzelzceļa stacijai līdz gada beigām būs pabeigta projektēšana un vēl šogad plānots izsludināt būvniecības iepirkumu. Centrālajai stacijai iepirkums noslēgts, un sagatavots kopējs līgums par projektēšanu un būvniecību. Drīzumā tas tiks parakstīts. Tas nozīmē, ka 2019. un 2020. notiks projektēšana un no 2021. gada - būvniecība. Otrs projekta īstenotājs - kopuzņēmums RB RAIL savukārt ir noslēdzis iepirkumu par līnijas centrālā apļa projektēšanu Latvijā un arī gatavojas par to parakstīt līgumu. Tātad šis un nākamais ir galvenie projektēšanas gadi.
Pašlaik šķiet, ka daudzie skandāli kopuzņēmumā pēc tam, kad no tā vadības aizgāja Baiba Rubesa, ir pieklusuši. Soma Timo Rīhimaki vadībā sadarbība valstu starpā kļuvusi saskanīgāka un darbs rit raitāk.