Baznīcās ugunsdrošības pārkāpumu īpatsvars ir krietni lielāks nekā citos kultūrvēsturiskos objektos

 
©EPA/ SCANPIX

Latvijas baznīcās pērn konstatēto ugunsdrošības prasību pārkāpumu īpatsvars bijis ievērojami lielāks nekā muzejos, pilīs un muižās, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

2018.gadā VUGD veica 8754 ugunsdrošības pārbaudes, īpašu uzmanību pievērošot ugunsdrošības stāvokļa apzināšanai muzejos, baznīcās, muižās un pilīs, kur tika plānota Latvijas Simtgadei veltīto pasākumu norise. Kopumā valstī ugunsdrošības pārbaudes veiktas 116 muzejos, 302 baznīcās, 71 muižā un pilī.

Attiecībā uz būtiskākajiem ugunsdrošības prasību pārkāpumiem baznīcās VUGD norādīja, ka 152 personām, kuras izstrādā ugunsdrošības instrukciju, veic ugunsdrošības instruktāžu, praktiskās nodarbības, ugunsdzēsības hidrantu un iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada pārbaudi, nav atbilstošas profesionālās izglītības vai apmācības ugunsdrošības jomā.

Savukārt 153 objektos nebija veikta nodarbināto instruēšana ugunsdrošības jomā, 123 objektos nebija sagatavota ugunsdrošības instrukcija, 146 ēkās nebija veiktas elektroinstalācijas pārbaudes, bet 100 ēkās nebija veikta dūmvada, apkures iekārtas, ierīces un dabīgās ventilācijas kanāla tīrīšana.

Salīdzinot ar 2013.gadu, kad pēc notikušā paaugstinātas bīstamības ugunsgrēka Rīgas pilī, tika veiktas ugunsdrošības pārbaudes 267 dažādos kultūrvēsturiskos objektos, VUGD secinājis, ka ugunsdrošības stāvoklis muzejos, muižās un pilīs būtiski nav mainījies.

"Tomēr ugunsdrošības pārbaužu rezultāti baznīcās liecina, ka šo objektu atbildīgajām personām īpaši jāpievērš uzmanība ugunsdrošībai, jo baznīcās konstatēto ugunsdrošības prasību pārkāpumu īpatsvars ir krietni lielāks nekā muzejos, pilīs un muižās," norādīja dienestā.

Par visiem konstatētajiem pārkāpumiem objektu atbildīgajām personām ir uzdots noteiktajā termiņā novērst konstatētos ugunsdrošības prasību pārkāpumus, vienlaikus brīdinot par piespiedu izpildes līdzekļiem, ja konstatētie ugunsdrošības prasību pārkāpumi netiks novērsti labprātīgi.

Baznīcu ēkas tiek pārbaudītas reizi trīs gados.

Jau ziņots, ka pēdējais publiski zināmais baznīcas degšanas gadījums notika pērn 25.septembrī, kad Piņķos ar atklātu liesmu aizdegās Svētā Jāņa baznīcas tornis. No baznīcas tika evakuētas materiālās vērtības, kā arī veikti pasākumi, lai no ūdens pasargātu dievnama ērģeles. Kopējā degšanas platība bija 20 kvadrātmetri.

Pirms izcēlās ugunsgrēks, draudze bija ieplānojusi baznīcas jumta seguma renovāciju. Šim mērķim jau bija uzstādītas stalažas ap baznīcas torni, bet paši remontdarbi vēl netika sākti.

Tikmēr pasaules uzmanību piesaistījis ugunsgrēks Parīzes Dievmātes katedrālē. Katedrālē pirmdienas vakarā izcēlās ugunsgrēks, kas nodarījis plašus postījumus pasaulslavenajam dievnamam. Ugunsdzēsējiem izdevies izglābt 850 gadus senās būves akmens pamatstruktūru, taču liesmas iznīcinājušas jumtu un citas katedrāles būvdetaļas, tostarp sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile.

Varasiestādes uzskata, ka ugunsgrēks izcēlies netīšām.