Pēdējos gados sniegs Lieldienās bijis tikpat bieži kā Ziemassvētkos

2012., 2017. un 2018.gadā sniegs Latvijā bija gan Lieldienās, gan Ziemassvētkos, savukārt 2013. un 2015.gadā Lieldienās bija sniegs un Ziemassvētkos nebija. 2014.gadā Lieldienas pagāja bez sniega un Ziemassvētki bija sniegoti, turpretī 2016.gadā bez sniega bija gan Lieldienas, gan Ziemassvētki.

Pagājušajā gadā Pirmās Lieldienas bija 1.aprīlī, Alūksnē kopš ziemas bija saglabājusies septiņus centimetrus bieza sniega sega, bet Otrajās Lieldienās jau daudzviet valstī zemi klāja sniegs, vietām Ziemeļkurzemē uzsniga vairāk nekā desmit centimetri sniega.

2013.gada Lieldienās Alūksnē sniega dziļums sasniedza 53 centimetrus, bet gaisa temperatūra Zosēnos Lielajā piektdienā, 29.martā, noslīdēja līdz -14,5 grādiem. 1996.gadā Rēzeknē bija pat 59 centimetrus augsta sniega kārta.

Vissiltākie svētki piedzīvoti 2000.gadā, kad Otrajās Lieldienās, 24.aprīlī, Rīgā gaiss sakarsa līdz +27,9 grādiem, un tas ir arī visas valsts aprīļa siltuma rekords. Pēdējo gadu siltākās Lieldienas bija 2014.gadā, kad termometra stabiņš pakāpās līdz nepilniem +25 grādiem.

Lielākais nokrišņu daudzums Lieldienās reģistrēts 2001.gadā Carnikavā, kur 13.-16.aprīlī tas sasniedza 42 milimetrus, un šajā gadā teju visu valsti pārklāja sniegs, Kalnciemā pat 32 centimetru biezumā.

Stiprākās vēja brāzmas - 26 metri sekundē - Lieldienu brīvdienās novērotas 1991.gadā Kolkā.

Pēdējos 30 gados piecas reizes Lieldienas bijušas 20.-25.aprīlī, un šajās Lieldienās nav snidzis. "Vēlās" Lieldienas bijušas ne tikai siltākas, bet arī sausākas par svētkiem, kas atzīmēti marta beigās vai aprīļa pirmajā pusē.

Jau ziņots, ka šajās Lieldienu brīvdienās siltākais laiks gaidāms pirmdien, kad gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +17..+20 grādiem, vien dažviet piekrastē būs vēsāk. Brīvdienu turpinājumā pārsvarā gaidāms neliels mākoņu daudzums, svētdien vietām būs īslaicīgi nokrišņi.