Saudzē dabu! Latvijā sācies meža ugunsnedrošais laikposms

Lai samazinātu meža ugunsgrēka izcelšanās iespējas, atrodoties mežā, ir jāievēro daži aizliegumi un ierobežojumi, par kuru neievērošanu var piemērot administratīvo, civiltiesisko un arī kriminālatbildību, atgādināja VMD.

Dienestā vērsa uzmanību, ka, uzturoties mežos un purvos, ir aizliegts nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus, kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas. Tāpat liegts atstāt ugunskurus bez uzraudzības, dedzināt atkritumus, braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem un veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.

Dienestā arī atgādināja, ka meža ugunsnedrošajā laikaposmā nedrīkst dedzināt jebko, kas rada dūmus, bez saskaņošanas ar VMD mežniecību, jo dūmi var maldināt uguns novērošanas torņu dežurantus.

Tikmēr meža izstrādātājiem ir jāievēro prasība, ka meža ugunsnedrošajā laikposmā cirsmā dedzināt ciršanas atlikumus atļauts tikai ar VMD mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju. Savukārt meža īpašniekiem ir jāparūpējas, lai meža ceļi un stigas būtu atbrīvoti no sagāztajiem kokiem un krūmiem, lai, nepieciešamības gadījumā, meža ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties. Tāpat meža īpašniekam ir jāzina, ka pēc meža ugunsgrēka likvidācijas viņa mežā, meža īpašnieka pienākums ir uzraudzīt meža ugunsgrēka vietu.

Pēc VMD datiem, šogad pavasarī Latvijā reģistrēti 196 meža ugunsgrēki un kopējā izdegusī meža zemes platība ir 113 hektāri, tostarp 61 hektārs jaunaudžu.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijā 2018.gadā kopumā meža ugunsgrēki dzēsti 972 reizes 2864 hektāru platībā. Vairums jeb 76% gadījumu meža ugunsgrēka izcelšanās iemesls ir bijusi neuzmanīga rīcība ar uguni, bet 12% gadījumu tā ir bijusi ļaunprātīga dedzināšana.