55 gadījumos pašvaldības savas autonomās funkcijas ir deleģējušas veikt citai vietvarai, teikts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informatīvajā ziņojumā par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli.
Šādu informāciju VARAM ieguvusi, apkopojot informāciju par faktisko situāciju pašvaldību sadarbībā. Lai nodrošinātu savu funkciju izpildi, sadarbojoties pašvaldības ir izveidojušas 11 iestādes. Piemēram, Cesvaines, Lubānas un Varakļānu pašvaldības izveidojušas apvienoto novadu būvvaldi.
Tāpat funkciju nodrošināšanai vietvaras izveidojušas 33 kopīgas kapitālsabiedrības. Tās izveidotas atkritumu apsaimniekošanas jomā, transporta un veselības nodrošināšanas jomā un citās nozarēs.
Ziņojumā VARAM norāda, ka pašvaldību funkcionālās sadarbības iespējas sākotnēji tika veidotas pārejas periodam, kad tika uzsākta pašvaldību juridiskā reforma. "Šodienas situācijā vērtējams, vai racionālāk nebūtu noteikt tādas administratīvās teritorijas, kurās pašvaldības patstāvīgi spētu izpildīt tām likumos noteiktos uzdevumus, tādejādi arī iedzīvotājiem radot pārliecību par savas pašvaldības darbotiesspēju," pauž VARAM.
Nākotnē pašvaldību funkciju nodošanu izpildei citām pašvaldībām paredzēts pieļaut tikai likumā noteiktos īpašos gadījumos. Šāda pieeja neattiektos uz situācijām, kad pašvaldības racionālu apsvērumu dēļ izveidotu kopīgas iestādes likumā "Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā.
Kā ziņots, VARAM izstrādātā pašvaldību teritoriālā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.
Platības ziņā lielākās būtu Liepājas un Madonas pašvaldības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un 3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju.
Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši šai kartei būtu Rīga, Daugavpils un Liepāja. Visās šajās vietvarās dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku.
