Pētnieks skeptisks: Pašvaldību reforma varētu nesniegt gaidītos rezultātus

Neparedzot teritoriju attīstības pārmaiņu vadību, pašvaldību reforma varētu nesasniegt gaidītos rezultātus, šodien Latvijas Novadu apvienības rīkotajā "Novadu dienā" Gulbenē norādīja Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības attīstības un ekonomisko attiecību daļas Ekonomikas nodaļas vadošais pētnieks Andris Miglavs.

Miglavs uzsvēra, ka jau kopš Saeimas priekšvēlēšanu laika reformas nepieciešamība tiek pamatota ar to, ka tās rezultātā radīsies ekonomiski dzīvotspējīgas un patstāvīgas teritorijas. Tomēr, viņaprāt, administratīvi teritoriālā reforma šādus mērķus var nesasniegt, jo tajā nav paredzēti teritoriju attīstības pārmaiņu vadības procesi.

Kopš 1990.gada Latvijā aizvien sarūk iedzīvotāju skaits. Kopš 1990.gada tas sarucis par 27%, kopš 2000.gada - par 19%, bet kopš 2010.gada - par 9%. "Sarukšanai Latvijā ir divi līmeņi - absolūtais un perifēriskais. Latvijā iedzīvotāju skaita sarukšanai ir divi galvenie cēloņi - ekonomiskais un demogrāfiskais. Dzimstība samazinās, un sabiedrība kļūst arvien vecāka. Turpinās speciālistu aizplūšana, tukšo mājokļu paliek vairāk, infrastruktūra tiek izmantota arvien nepilnīgāk," klāstīja Miglavs. Tas kopumā ietekmē vietu dzīves kvalitāti un sociālo potenciālu - teritoriju attīstības spējas kļūst ierobežotākas, viņš sacīja.

Eksperts prognozē, ka līdz 2030.gadam iedzīvotāju skaits turpinās sarukt, neliels pieaugums gaidāms Rīgā, bet tas notiks, pateicoties perifēriskai migrācijai, nevis iedzīvotāju skaita pieaugumam. Tātad cilvēku skaits ārpus galvaspilsētas saruks arvien straujāk.

Ņemot vērā minētās negatīvās tendences, ir labi, ka politiskajā dienas kārtībā jautājums par teritoriju pārvaldību ir parādījies. Vienlaikus ir slikti, ka šo jautājumu apskata tikai no administratīvi teritoriālās reformas aspekta, uzskata Miglavs. "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) runā tikai par procesu, kā nonākt līdz kartei. Bet neviens nerunā ne par vienu teritoriju attīstības pārmaiņu vadības procesu. Tas mūs kā pētniekus un šīs valsts pilsoņus satrauc visvairāk," sacīja pētnieks.

Valdības definētais reformas mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas un uzlabot pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.

Tomēr Miglavu satrauc, ka šo mērķu sasniegšanai ir izvirzīts tikai viens instruments, pašvaldību reforma, kas paredzēts kā robežu grozīšana. "Pārvaldāmo teritoriju lieluma izmaiņas nevedīs uz mērķa sasniegšanu. Iespējams, ka ar reformu palīdzību tiks samazinātas teritoriju pārvaldīšanas administratīvās izmaksas, bet tas nekādā veidā un formā nemainīs teritoriju ekonomiskās attīstības stimulu sistēmu," skaidroja Miglavs.

Viņš piebilda, ka nav neviena zinātniska pētījuma, kas apstiprinātu pašlaik reformas kontekstā tik populāro viedokli, ka lielākās teritorijās attīstība notiek labāk un spēcīgāk. Pēc viņa teiktā, to neparāda arī vēsture.

Jau ziņots, ka šodien Gulbenē notiek kārtējā Latvijas Novadu apvienības "Novadu diena", kas veltīta administratīvi teritoriālajai reformai.

Pasākumā Latvijas pašvaldību vadītāji kopā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci (AP) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierēdņiem un ekspertiem diskutē par administratīvi teritoriālo reformu, kas paredz 2021.gadā pašvaldību skaitu samazināt no 119 pašvaldībām līdz 35.