Latvijā valda problēmas ar bankām, korupcija, cilvēktirdzniecība un netiek novērstas holokausta sekas: šādi dramatiski secinājumi izdarāmi, iepazīstoties ar ASV vēstniecības izplatītajiem aktuālajiem ziņojumiem par mūsu valsti.
Stratēģiskais partneris pilienu pa pilienam grauj Latvijas reputāciju. Traumētā banku nozare ļoti sāpīgi uztvēra ASV vēstnieces Nensijas Baikofas Petitas paziņojumu: «Korupcija Latvijā nav noziegums bez upuriem.» Neatkarīgā jau vēstīja, ka brīdinājums «Latviju vēl vairāk izolēt no starptautiskā biznesa un banku vides» satur konkrētu pavēļu sarakstu, kas Latvijai jāizpilda tiesu, banku, iekšlietu un mediju sektoros.
Vīnes etiķete
Šis vēstījums jau kopš pērnā gada beigām tiek turēts vēstniecības ziņu sadaļas augšgalā, kaut gan saturiski tas, visticamākais, neatbilst Vīnes konvencijā par diplomātiskajiem sakariem nostiprinātajiem etiķetes principiem. 41. pantā ir noteikts, ka diplomāti nedrīkst aizrauties ar tās valsts kritizēšanu, kurā atrodas: «Nekaitējot viņu privilēģijām un imunitātēm, tas ir visu personu pienākums, kurām ir šādas privilēģijas un imunitātes, cienīt uzņemošās valsts likumus un noteikumus. Viņām arī ir pienākums neiejaukties tās valsts iekšējās lietās.» Un tās jomas, kurās vēstniece savas valsts vārdā pasūtījusi pārmaiņas, neapšaubāmi pieder pie Latvijas iekšējām lietām.
Vēstniecības mājaslapā atrodama arī sadaļa Mūsu attiecības. Oficiālie ziņojumi, kurā apkopoti ASV pētījumi par Latviju. Ja runa būtu par īstām partnerattiecībām, pēc tik ilgstoša un sistemātiska kritikas apkopojuma, pat, ja tas arī daļēji atbilstu patiesībai, neviena laulība neizdzīvotu. Faktiski visos ASV Valsts departamenta ziņojumos par situāciju pasaulē - Latvija tiek parādīta negatīvā gaismā.
2017. gada ziņojums Par cilvēktiesību situāciju Latvijā vēsta par nesodāmību korupcijas gadījumos, neiecietību pret seksuālajām minoritātēm, Aivaru Lembergu, kas turpina vadīt domi, un ebreju kopienai neatdotiem īpašumiem. Restitūcijas jautājums apcerēts arī ziņojumā par reliģijas brīvību Latvijā. Turpat izlasāmi vēl daudzi citi ziņojumi, kas sacerēti kopš 2014. gada. Jaunākais no tiem «2018 ASV Valsts departamenta ziņojums «Par cilvēktirdzniecības novēršanu»: Latvija».
Par maz upuru!
Izrādās, arī šajā jomā mēs neatbilstam stratēģiskā partnera vēlmju ideālam, pat minimālajām prasībām ne. «Latvijas valdība pilnībā neizpilda minimālos standartus, lai apkarotu cilvēku tirdzniecību, tomēr tā pieliek ievērojamas pūles, lai tos ieviestu.» Latvijai tiek rekomendēts uzlabot cilvēktirdzniecības upuru identificēšanas centienus, piespriest vainīgajiem bargākus sodus, izvērst sabiedrību izglītojošos pasākumus un tādā garā. «Ilglaicīgas problēmas tiesu sistēmā, kā, piemēram, laikietilpīgi tiesvedības procesi un maigi sodi, kas bieži neparedzēja cietumsodu notiesātajiem cilvēku tirgotājiem, apgrūtināja Latvijas centienus cilvēku tirdzniecības lietu kriminālvajāšanā.» Iekšlietu ministrija patiešām pieliek ievērojamas pūles, lai iepriecinātu stratēģisko partneri, lasa lekcijas darbiniekiem, tērē naudu visādiem pamācošiem projektiem, darbinieki tiekas ar vēstnieci, saņem apbalvojumus par mūža veltīšanu cilvēktirdzniecības apkarošanai, bet krimināllietu skaits tāpēc jau nevairojas.
Bijušais Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa spriež, ka deviņdesmitajos gados tā tiešām bijusi lielāka problēma - sieviešu tirdzniecība prostitūcijai. Arī pašu tautieši Īrijā paverdzināja savējos. Taču tagad mēs esam kļuvusi jau pārāk dārga valsts, lai te meklētu paverdzināmu darbaspēku. Lietu objektīvi ir maz, secina Juris Rekšņa: «Bet amerikāņi to vilcienu ir iestūmuši un tad nu drukā vienu ziņojumu pēc otra - inerces pēc. Labāk būtu vērtējuši, kas pašiem notiek pie Meksikas robežas.»
Pelnu pašiem pietiek
Izbijis priekšnieks var izteikties brīvi. Ārlietu resors tā nedrīkst, tomēr arī sarunā ar Ārlietu ministrijas oficiālā viedokļa paudēju Jāni Beķeri manāma kritiska nots. Vīnes konvencija uzliekot diplomātiem pienākumu savos izteikumos būt ļoti atturīgiem, un Latvijas pārstāvji šo prasību allaž ievērojot. Kas attiecas uz ASV vēstniecības mājaslapā atrodamajiem tekstiem par Latvijas iekšpolitikas jautājumiem: «Tas nav pilnībā atbilstoši diplomātiskajai praksei. Pastāv arī citi diplomātiski kanāli, kā to izdarīt» - kā nodot šādus vēstījumus. «Mēs paši lieliski mākam dramatizēt sliktas ziņas, un nav patīkami, ja kāds palīdz,» saka Jānis Beķeris. Vēstniecības pārpublicētie Valsts departamenta ziņojumi diplomātiskās etiķetes rāmjos formāli ierakstās, jo runā par vispārcilvēciskām un globālām problēmām. Taču arī tajos esot iekļauti aplami fakti un nekorekti problēmu traktējumi, ko mūsu ārlietu resors ir apstrīdējis. Piemēram, ASV izpratne Latvijas nepilsoņu jautājumā ir vāja. Ārlietu ministrija šādas kolēģu kļūmes cenšas labot, tostarp arī veic proaktīvu skaidrojošo darbu, sagaidot jaunus ziņojumus un kritiku. Piemēram, šovasar gaidāmajā ziņojumā par cilvēktirdzniecību Latvijas novērtējums būs vēl zemāks, jo pērn Latvijā nav bijis neviena cilvēktirgotājus notiesājoša sprieduma, neviena iesākta lieta nav pabeigta. Amerikāņi to jau ir pamanījuši.
