Kadastrālās vērtības var neaugt vēl vienu gadu

Kadastrālās vērtības, kas ietekmē nekustamā īpašuma nodokļa apmēru, varētu nemainīties arī nākamajā gadā. Par šādu ieceri Saeimas atbildīgo komisiju informēja Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Solvita Zvidriņa.

Uzrunājot Saeimas deputātus, S. Zvidriņa vairākkārt uzsvēra, ka politiķi tiek iepazīstināti ar ieceri un tā vēl var transformēties, taču plāns ir tāds, ka šā gada laikā likumdevējs un valdība izstrādā jaunu normatīvo bāzi kadastrālās vērtības aprēķināšanai, bet spēkā tā stājas tikai 2021. gadā. Pārejas periods nepieciešams, lai jaunajai kārtībai varētu pielāgot informācijas sistēmas.

2017. gadā Saeima ar pārliecinošu vairākumu mainīja sākotnējos plānus un pieņēma lēmumu, ar kuru kadastrālās vērtības tika iesaldētas līdz 2020. gadam. Šādu lēmumu politiķi pieņēma, pakļaujoties sabiedrības spiedienam, jo likuma sākotnējā redakcija paredzēja, ka nekustamo īpašumu kadastrālā vērtība vidēji tiek noteikta 85% vērtībā no tās tirgus vērtības. Ja šī norma stātos spēkā, būtiski pieaugtu nekustamā īpašuma nodoklis. Toreiz tika nolemts, ka līdz 2020. gada sākumam jaunajai kārtībai jābūt jau izstrādātai un tai jāstājas spēkā.

S. Zvidriņa skaidro, ka arī pašlaik izstrādātajos normatīvos paredzēts, ka kadastrālā vērtība būs pietuvināta īpašuma tirgus vērtībai, taču dienests politiķus aicina izvērtēt iespēju nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai izmantot samazinātu kadastrālo vērtību. Šāda prakse esot vairākās Eiropas Savienības valstīs. Piemēram, Zviedrijā nodokli aprēķina, izmantojot vien 75% no kadastrālās vērtības, bet Lietuvā - 35% jeb speciālo kadastrālo vērtību.

Valsts zemes dienesta vadītāja gan uzsvēra, ka par to, kādu speciālo vērtību piemērot, būs jāizšķiras Saeimas deputātiem, Tieslietu un Finanšu ministrijām, kā arī pašvaldībām, jo nodokļa iekasēšana skar gan valsts, gan pašvaldību budžetu.

Saskaņā ar dienesta ieceri paredzēts arī minimizēt īpašnieku iespējas panākt kadastrālās vērtības samazināšanu uz īpašuma esošo apgrūtinājumu dēļ. S. Zvidriņa informēja, ka pašlaik spēkā ir vairāk nekā 250 ar likumu atzītu apgrūtinājumu, kuru dēļ var panākt kadastrālās vērtības samazināšanu, bet jaunajā regulējumā paredzēts saglabāt aptuveni 60 šādu apgrūtinājumu. Piemēram, maģistrālās komunikācijas - automaģistrāles un augstsprieguma elektrolīnijas.

Nozares profesionāļu pašlaik apspriestie kadastrālās vērtības aprēķināšanas risinājumi paredz arī diferencētu attieksmi pret īpašniekiem, kuru mājas atrodas uz lielākas zemes platības vai vairākiem zemes īpašumiem. Dienests piedāvā noteikt standarta platību dzīvojamajām ēkām attiecināmajai zemei, kurai būtu viena kadastrālā vērtība, bet atlikušajai zemei tiktu aprēķināta cita vērtība. Šāds risinājums atvieglotu sadzīvi, piemēram, īpašniekiem, uz kuru zemes bez dzīvojamās ēkas atrodas arī parks, kuru uztur īpašnieki, bet izmanto plašāka sabiedrības daļa.

Tāpat paredzēts ieviest nekustamā īpašuma amortizāciju, lai izvairītos no situācijas, ka tuvākajā apkārtnē uzbūvēta jaunā projekta ēkas dēļ aug arī apkārtējo īpašumu kadastrālās vērtības.

Valsts zemes dienesta vadītāja gan uzsver, ka kadastrālo vērtību pieturēšana vēl uz gadu nenozīmē, ka pilnīgi visiem īpašniekiem nekustamā īpašuma nodoklis saglabāsies nemainīgs. Viņa atgādina, ka nodokļa apmērs ir atkarīgs no pašvaldības lēmuma, kura nodokli var piemērot ar likumu noteiktajā koridorā, gan no paša īpašnieka - kadastra vērtība pieaug neatkarīgi, ja īpašnieks veicis, piemēram, dzīvojamās ēkas kapitālo remontu.