Pašlaik ir izveidojusies uzticības krīze Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), šādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda partiju apvienības "Attīstībai/Par" (AP) viens no līderiem Daniels Pavļuts.
Politiķis vērtēja, ka šī krīze sākusies ar Latvijas Televīzijas (LTV) iepriekšējā vadītāja Ivara Beltes negaidīto atlaišanu, tad šaubas radījis jaunās LTV vadības izraudzīšanās konkursa nolikums un arī vērtēšanas process. Pavļuts apgalvoja, ka valdošā koalīcija negrasījās vērtēt NEPLP izraudzītos valdes cilvēkus, bet gan spriest par pašu procesu un konkursa gaitu.
Pavļuts noraidīja no NEPLP nākušos pārmetumus, ka jautājuma risināšanā izdarīts politisks spiediens uz NEPLP un jaunajiem valdes locekļiem. Viņa vērtējumā, politiķi esot bijuši salīdzinoši atturīgi un varbūt tikai brīžiem "karstumā pāršāvuši pār strīpu", bet galvenais spiediens nācis no pašu masu mediju vidus.
Tagad koalīcijā partijas atzinušas, ka situācija ir tāda, kas prasa analīzi un risinājumu, tāpēc nolemts vērsties pie Saeimas Juridiskā dienesta, lai tas iesaka juridiski korektu formu, kā politiķi var vērtēt NEPLP darbu un tās locekļu vai visas padomes atbildību.
Tāpat politiķi vienojušies, ka nepieciešams pilnveidot likuma regulējumu, tostarp pieņemt jauno sabiedrisko mediju likumu. "Nevaru iedot skaidrus termiņus, bet tie būtu mēneši, nevis gadi," par likuma pieņemšanas laika grafiku izteicās Pavļuts.
Kā ziņots, 8.aprīlī par atkāpšanos no amatiem paziņoja par LTV valdes priekšsēdētāju ieceltais Einārs Giels, kurš iepriekš strādāja par mārketinga tirgus datu analītiķi Latvijas farmācijas kompānijā "Olainfarm", un par LTV valdes locekli digitālās attīstības un satura jautājumos izvēlētā Eva Juhņēviča, kura iepriekš bija XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektore.
Giels un Juhņēviča par atkāpšanos paziņoja pēc tam, kad no žurnālistu un arī politiķu vidus plaši izskanēja šaubas gan par konkursa norisi, gan par kandidātu kompetenci un atbilstību LTV vadīšanai. Kritika lielākoties bija vērsta pret NEPLP, kas tajā saskatīja politisku spiedienu un dēvēja par "linča tiesu".
