Valsts kazino iecere tiek pārskatīta
Pretrunīgi vērtētā iecere par valsts uzņēmuma Latvijas Loto iesaistīšanos azartspēļu tirgū ir apturēta un tiks pārskatīta valdībā. Ne Konkurences padome atzina to par pamatotu. Un arī no sabiedrības veselības viedokļa tā būtu gatavā kaitniecība – ieguldīt nodokļu maksātāju naudu jebkādu atkarību veicināšanā.
Iecere atvērt valsts kazino un sporta totalizatoru izrietēja no iepriekšējās valdības dotā uzdevuma - iesaistīties interaktīvo azartspēļu tirgū tur itkā pastāvošas tirgus nepilnības novēršanai, kā arī ar mērķi nodrošināt patērētājus ar kvalitatīvu un drošu pakalpojumu. Protams, tas ir formāls aizbildinājums, kura mērķis slēpt vienīgo patieso iemeslu, proti, lai iekasētu no Latvijas Loto lielākas dividendes, valsts budžetā nepieciešami lielāki ieņēmumi un attiecīgi jauni produkti, ko tirgot azartatkarīgajiem.
Jāpieņem politisks lēmums
Ministru kabineta informatīvais ziņojums tika noslepenots. Taču no tā izrietēja perspektīvs virziens Latvijas Loto attīstības stratēģijā - «izpētīt jaunas biznesa iespējas un ieviest jaunus produktus komercsabiedrības produktu portfelī».
Interaktīvā spēļu platforma kazino un sporta totalizatora iedarbināšanai gada sākumā jau bija uzprogrammēta, taču kaut kādu tehnisku nepilnību dēļ pirmās valsts ruletes iegriešana internetā tika atlikta uz martu. Ir pagājis arī marts, nav nedz totalizatora, nedz kazino. Un izskatās, ka nebūs arī. Neatkarīgā apvaicājās par interaktīvo azartspēļu projekta statusu tā ieviesējam - uzņēmumam Latvijas Loto. No mārketinga direktores Aigas Roziņas saņēmām sekojošu atbildi: «Tālāka virzība ir politisks lēmums - Finanšu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam, un tā izskatīšana plānota šā mēneša laikā. Vairāk par šo jautājumu Latvijas Loto šobrīd komentāru nav.»
Jāatgādina, tieši Neatkarīgā Rīta Avīze vērsa politiķu uzmanību uz pretrunīgi vērtējamo ieceri, tostarp arī atgādināja finanšu ministram Jānim Reiram, kurš iepriekšējā valdībā pats bija to atbalstījis kā labklājības ministrs. Viņš atzina, ka valdības lēmums jāpārskata, un tas pašlaik arī tiek darīts.
Godīga konkurence likumā
Vienlaikus tiek sakārtota arī konkurences joma, jo konkrētais gadījums uzskatāmi parādīja Konkurences padomes ierobežotās pilnvaras, ja problemātiskā situācijā iesaistīta valsts kapitālsabiedrība. Pārkāpums acīm redzams, taču sodīt pārkāpēju nav iespējams. Konkurences padome skaidri un gaiši pateica, ka nekādas tirgus nepilnības azartspēļu nozarē nav un valstij ar azartspēlēm nav jānodarbojas. Savukārt valdība šo konsultēšanos ar padomi traktēja kā formālu saskaņojumu un deva zaļo gaismu Latvijas Loto jaunas konkurences kroplības radīšanai. Pēc ilgām cīņām un diskusijām ir grozīts Konkurences likums un tajā ierakstīts pienākums nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci. Tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādei, kā arī kapitālsabiedrībai, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietekme, aizliegts ar savu darbību kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. Kā likuma grozījumu nepieciešamību paskaidroja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro: «Uzņēmējdarbības videi ir jāsekmē uzņēmējdarbības veikšana, nevis tā jātraucē!» Attiecīgi valsts vai pašvaldību līdzekļi nedrīkst konkurēt ar normāli strādājošu privātu biznesu.
Iespējamais sods - miljons
Tieši tā būtu noticis, ja Latvijas Loto atvērtu valsts kazino - nozarē strādājošajiem komersantiem nāktos dalīt tirgus pīrāgu ar jaunu, ļoti spēcīgu un konkurences ziņā priekšrocības baudošu jaunpienācēju - valsts kapitālsabiedrību, kas biznesā varētu guldīt nodokļu maksātājiem netieši piederošus līdzekļus. Turklāt ne jau tikai par azartspēļu biznesmeņu ienākumu kritumu te vērts raizēties. Latvijas Loto iesaistoties interaktīvo azartspēļu un sporta totalizatoru tirgū, azartspēles kļūtu daudzveidīgākas, sabiedrībai vēl pieejamākas, un tātad arī palielinātos šā biznesa kaitīgā ietekme uz sabiedrību. Būtībā valdība ar savu rīcību izraisītu konkurences pārkāpumu un sekmētu azarta atkarīgo iedzīvotāju skaita pieaugumu.
Arī no nākamā gada, kad jaunais likums stāsies spēkā, Konkurences padomei nebūs tiesību sodīt tieši publiskās personas - Ministru kabinetu vai pašvaldības. Tomēr vērsties pret publisku personu īstenotajiem konkurences kropļojumiem varēs efektīvāk, tostarp arī sodīt kapitālsabiedrības, caur kurām pārkāpums izdarīts. Rīcības secība būs šāda: lai novērstu konkurences ierobežojumu, Konkurences padomei būs jāveic pārrunas ar konkrēto publisko personu. Ja pārrunu ceļā konkurences kropļojumi netiks novērsti, padome būs tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru uzliks kapitālsabiedrībai, kurā publiska persona realizē izšķirošu ietekmi, tiesisko pienākumu novērst konkurences kavējumu. Ja arī tad atbildīga rīcība nesekos - padome būs tiesīga uzlikt kapitālsabiedrībai, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietekme, naudas sodu līdz trim procentiem no uzņēmuma pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 250 eiro. Tādējādi Latvijas Loto gadījumā maksimālais sods par valdības izraisīto konkurences kropļojumu teorētiski varētu pārsniegt miljons eiro.