Saeima vājina uzticību tiesiskumam
Nespējot līdz 1. maijam sakārtot tiesību normas, kas regulē dzīvokļa un zemes īpašnieka attiecības zemes piespiedu nomas gadījumos, likumdevējs vājinājis uzticību tiesiskumam. Tas izriet no Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzrunas Satversmes tiesas tiesnešiem. Nodarītā skāde mazāk abstraktos parametros nebūšot nodarīta liela, sola politiķi.
«Tiesiskā valstī Satversmes tiesas spriedumi ir pienācīgi jāizpilda. Jebkura vilcināšanās ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi vājina iedzīvotāju uzticēšanos tiesiskumam un valstij,» apmeklējot Satversmes tiesu un tiekoties ar Satversmes tiesas tiesnešiem, uzsvēra R. Vējonis.
Pēc iedzīvotāju sūdzībām par, pēc viņu domām, nesamērīgi augsto piespiedu nomas maksu, Saeima 2017. gada jūnijā grozīja likumus Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju un Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās, nosakot, ka nomas maksas griesti pakāpeniski jāsamazina no tolaik noteiktajiem 6% no kadastrālās vērtības līdz 5% 2018. gadā, 4% - 2019. gadā un 3% - 2020. gadā gadījumos, ja zemes un dzīvokļu īpašnieki nespēj vienoties.
Savukārt Satversmes tiesa, izskatot pēc zemes īpašnieku pieteikuma ierosināto lietu, pagājušā gada pavasarī atzina, ka šāds ierobežojums ir pretrunā ar Satversmi, kas ikvienam garantē tiesības uz īpašumu. Satversmes tiesa Saeimai līdz šā gada 1. maijam, kad spēku zaudēs tiesā apstrīdētā norma, deva iespēju kļūdu labot.
Vēl februārī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā strādājošais Viktors Valainis solīja, ka piespiedu nomas attiecībām pakļautiem dzīvokļu īpašniekiem nav jāsatraucas par piespiedu nomas griestu atcelšanu, jo Saeima līdz tiesas noteiktajam datumam šīs attiecības likumā noregulēs atbilstoši Satversmei. Taču nu kļuvis skaidrs, ka ar tiesas uzdoto mājas darbu parlaments laikus galā netiks.
Steiga ap problēmu risinošajiem likumprojektiem atsaukta, jo Tieslietu ministrija izstrādājusi jaunu piespiedu nomas regulējumu un ministrs Jānis Bordāns uzskata, ka nav jāriskē ar jaunu Satversmes tiesas prāvu, veicot labojumus jau esošajā likumā.
«Mans aicinājums šobrīd ir, ka mēs neradām jaunus, maldinošus likumus. Mēs te maldinoši pieņemsim tiesību normas, pie kuru atcelšanas paralēli jau strādājam. Mēs šobrīd strādājam pie šo normu izbeigšanas. Manuprāt, mēs izmantojam nelietderīgi laiku, analizējot detaļas, kas ir analizētas jau divdesmit gadus,» pauda ministrs. Paredzēts, ka ministrijas izstrādātais regulējums tiks apstiprināts līdz gada beigām un, stājoties spēkā, tam būs gadu ilgs pārejas periods.
Jāuzsver, ka piespiedu nomas attiecībās esošo dzīvokļu īpašnieku makus Satversmes tiesas sprieduma neizpildīšana neskars - tas nenozīmē, ka zemes īpašnieki varēs brīvi noteikt nomas maksu.
Arī pēc 1. maija, līdz tam, kad abas puses vienojas par citiem noteikumiem, spēkā būs jau iepriekš noslēgtās un spēkā esošās vienošanās vai tiesas noteiktās maksas. Šāds status quo saglabāsies, līdz spēkā stāsies jaunais regulējums.
Latvijā piespiedu dalītajā īpašumā ir 3677 daudzdzīvokļu mājas, kurās kopumā 110 970 dzīvokļu. Šīs mājas ir uz 7354 citām personām piederošās zemes. Lielākā daļa no šīm mājām ir Rīgā (aptuveni 39%). Šādas mājas ir arī Jūrmalā, Daugavpilī, Jelgavā un Ogrē.