Pedagogi bažījas, vai valsts budžetā it kā jau iezīmētie septiņi miljoni eiro tiks algu palielināšanai, jo šobrīd politikas veidotāju teiktais par minēto summu ir visai atšķirīgs. Vieni apgalvo, ka būs nauda algām, citi – ka izglītības reformu īstenošanai. Nav arī juridiska apliecinājuma, ka šie miljoni tiešām tiks novirzīti darba samaksas celšanai, tāpēc streiks joprojām ir pedagogu arodbiedrības darba kārtībā.
«Saeima papildus jau iepriekš rezervētajiem 1,5 miljoniem eiro atbalstījusi 5,5 miljonu eiro pārdalīšanu izglītības reformas īstenošanai, tostarp pedagogu algu paaugstināšanai. Finansējums rasts no valsts akciju sabiedrības Latvijas loto dividenžu un Latvijas Bankas peļņas maksājumiem valsts budžetā. Kopumā pedagogu atalgojuma paaugstināšanai papildus plānots novirzīt septiņus miljonus eiro,» informē Saeimas Preses dienests, norādot, ka atbalstu nav guvis parlamenta opozīcijas priekšlikums 4,2 miljonus eiro piešķirt pirmsskolas pedagogiem, kas strādā ar 1,5 līdz četrus gadus veciem bērniem, darba samaksas pakāpeniskai finansēšanai no valsts budžeta.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska Saeimas ārkārtas sēdē, kurā tika skatīts valsts budžeta projekts, uzsvēra, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šobrīd domā par to, lai sākumskolas būtu tuvāk mājām, kā arī iespēju robežās saglabātu pamatskolas reģionos.
Vienlaikus ministre vērsa uzmanību uz to, ka problēmas izglītības jomā radušās iepriekšējās valdības un Saeimas darbības rezultātā: «IZM ir uzņēmusies jūsu neizpildīto mājasdarbu un patlaban precizē informāciju par skolu tīkla efektivizāciju un optimizāciju, cenšoties saglabāt un uzlabot gan bērna, gan skolotāja, gan arī pašvaldības situāciju.» I. Šuplinska arī uzsvēra, ka deviņi miljoni eiro, kas vajadzīgi pedagogu algu celšanai, tiks atrasti jau šā gada jūnijā. Neesot pamata apgalvot, ka tam nebūs naudas.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga atzina, ka pašlaik nav skaidrības par papildu finansējumu pedagogu algām. Nav arī neviena juridiska dokumenta, kas apstiprinātu šo faktu, un par Ministru kabineta noteikumu grozījumiem neviens pat neieminoties. Paziņojumi, ka nauda ir, esot vērtējami kā sabiedrības maldināšana, jo krasi atšķiras dažādu koalīcijas partiju pārstāvju teiktais: vieni apgalvo, ka nauda darba samaksas celšanai būs, citi - ka ne. Piemēram, finanšu ministrs Jānis Reirs paudis, ka nauda simtprocentīgi nav paredzēta algām, bet valsts nozīmes reformām. Savukārt IZM parlamentārā sekretāre Anita Muižniece apgalvo, ka līdzekļi grafika ievērošanai ir atrasti. Kam lai tic? Nav arī atbildes uz jautājumu - kādām reformām tad tie līdzekļi paredzēti? Ja ar to domāti pasākumi, kas tika arodbiedrībai iesniegti piketa dienā Saeimā, tad tie nedos atdevi īstermiņā, bet gan vidējā, uz ko LIZDA jau iepriekš vērsusi uzmanību. «Nav pārliecības, ka deviņi miljoni eiro, kas vajadzīgi algu palielināšanai, 1. septembrī līdz skolotājiem nonāks. Runāt tā vietā tikai par reformām ir nekrietni no politiķu puses,» akcentēja I. Vanaga. Publiski izskanējušais LIZDA ierosinājums piešķirt deviņus miljonus eiro avansā esot izrauts no konteksta. Jo ministre tik ilgi skandinājusi reformu vārdu, ka arodbiedrības vadītāja saskaitusies un ierosinājusi - iedodiet naudu algām avansā, un skolotāji būs gatavi reformām! Griboties arī atgādināt, ka politiķi gan algas pielikumu saņēmuši jau šā gada sākumā, kad vēl nebija pierādījuši ar darbiem, ka ir to pelnījuši. Tas pats attiecas uz prēmijām, ko, piemēram, Iekšlietu ministrijas darbiniekiem paredzēts piešķirt «par labi izpildītu darbu». Opozīcijas deputāti jau uz to norādījuši, ka budžetā avansā plānotas neskaidras prēmijas par vēl neizpildītiem darbiem, bet nevar piešķirt avansā to, ko prasa skolotāji.
Ņemot vērā, ka neviens no LIZDA priekšlikumiem nav ticis atbalstīts - arī par bērnudārza pedagogu algām, kā arī neskaidro situāciju ar grafika izpildi, LIZDA turpina domāt par streika rīkošanu, sacīja I. Vanaga.