Žurnālistu asociācija kritizē jauno LTV vadītāju; NEPLP lēmumu nemaina

Jaunā Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāja publiski paustais neapliecina viņa izpratni par sabiedriskā medija vadību, norādīja Latvijas Žurnālistu asociācijā (LŽA).

LŽA skaidroja, ka Giela ceturtdien intervijā Latvijas Radio paustais viedoklis, ka LTV raidījuma vadītājs Gundars Rēders ir pārkāpis žurnālista ētiku, jo TV tiešraidē izteicis viedokli par Giela nepiemērotību augstajam amatam, rāda, ka līdztekus vadītāja un mediju jomas pieredzes trūkumam, viņam nav izpratnes par vārda brīvību un tās robežām.

Likums par presi prasa atdalīt viedokli no ziņām, uzsvēra asociācijā, piebilstot, ka raidījumā "1:1" tas tika izdarīts. LŽA ieskatā Rēdera paziņojums ir "atbildīga žurnālista paziņojums par sabiedriskā medija vājināšanu", kas ir svarīgi visai sabiedrībai.

"Iespēja izmantot sabiedriskā medija ēteru ir ne tikai liela privilēģija, bet arī atbildība. Tā ietver pienākumu neklusēt par klaju sabiedrības interešu neievērošanu," pauda asociācijā, uzsverot, ka Rēdera paustais bijis pamatots ar faktiem, kas redzami Giela CV. LTV Ziņu dienesta kolēģi atbalsta Rēdera teikto un sagaida profesionāla vadītāja iecelšanu LTV valdē.

LŽA vēlreiz aicina Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) atcelt konkursa rezultātus, piebilstot, ka izpratne par vārda brīvību ir tikai viens no asociācijas raižu iemesliem.

Giela intervijas plašsaziņas līdzekļos nerāda izpratni par sabiedriskā medija vadību, bet NEPLP priekšsēdētājas Daces Ķezberes izteikumi Saeimā 3.aprīlī par iemesliem Evas Juhņēvičas neiecelšanai par valdes priekšsēdētāju rada nopietnu pamatu uzskatīt, ka pārkāpts Darba likumā noteiktais dzimumu diskriminācijas aizliegums, uzsvēra LŽA.

LŽA aicina Gielu uz tikšanos, jo konkursa laikā publiskas uzklausīšanas nav bijis un jautājums par LTV vadīt griboša cilvēka izpratni un uzskatiem par sabiedriskā medija neatkarību un pienākumiem skar plašāku sabiedrību nekā tikai LTV darbiniekus. LŽA aicina šim paziņojumam pievienoties arī citas organizācijas, kuras uztrauc vārda brīvība un mediju nākotne.

Kā ziņots, NEPLP pagājušajā nedēļā nolēma LTV valdes priekšsēdētāja amatā iecelt Latvijas zāļu ražotāja "Olainfarm" mārketinga tirgus datu analītiķi Gielu, savukārt LTV valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos amatam padome izvēlējās XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektori Evu Juhņēviču. Abiem izraudzītajiem nav darba pieredzes mediju jomā.

Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicinājusi NEPLP atcelt lēmumu par LTV valdes locekļu apstiprināšanu un izsludināt atkārtotu konkursu. LŽA uzskata, ka NEPLP izraudzītie jaunie valdes locekļi pēc būtības neatbilst konkursa nosacījumiem un augstajām amata prasībām. "Izraudzītajam valdes priekšsēdētājam nav nekādas vērā ņemamas vadības pieredzes, bet par satura attīstību atbildīgajai valdes loceklei nav pieredzes mediju darbā, ko pati padome iepriekš atzina par noteikti nepieciešamu," pauda asociācijā.

Jaunā konservatīvā partija paziņojusi, ka Mediju politikas apakškomisijai prasīs anulēt LTV valdes konkursa rezultātus, kā arī aicinās izvērtēt NEPLP darbības likumību, izraugoties LTV valdes locekļus. Savukārt "Jaunā Vienotība" paziņoja, ka NEPLP rīkotajā LTV valdes konkursā saskatāms likuma pārkāpums. Citi politiķi gan norādījuši, ka Saeimai nav tiesību lemt par LTV valdes konkursa rezultātiem.

Latvijas Televīzijas (LTV) valdes konkursa rezultāti netiks pārskatīti, uzsvēra Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP).

Atbildot uz politisko partiju un atsevišķu politiķu publiskiem apgalvojumiem, ka konkurss uz vakantajiem LTV valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos amatiem neatbilst normatīvo aktu prasībām un būtu izsludināms jauns konkurss, NEPLP norāda, ka padome šādu politiskās varas iejaukšanos neatkarīgas autonomas institūcijas lēmumā par sabiedriskā medija vadības atlases procesu, kategoriski nosoda.

"LTV valdes konkursa rezultāti ir saistoši, un tie netiks pārskatīti," uzsvēra NEPLP.

Padomē atgādināja, ka, lai atlase būtu profesionāla un kvalitatīva, konkursa komisija tika paplašināta, jo agrāk tie bija trīs NEPLP locekļi, divi eksperti un viens izpildvaras pārstāvis. Šai konkursā tie bija pieci NEPLP locekļi, kā arī trīs neatkarīgi eksperti ar padomdevēju tiesībām, atbilstoši labas pārvaldības praksei - NEPLP Sabiedriskās konsultatīvās padomes vadītāja, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja un LTV arodbiedrības valdes priekšsēdētāja. Tāpat konkursa gaita tika nošķirta no izpildvaras, neiekļaujot konkursa komisijā Pārresoru koordinācijas centra pārstāvi.

Pretendentu atlases kritēriji attiecībā uz profesionālās pieredzes prasībām arī šai konkursā tika piemēroti pēc līdzīga principa kā citos sabiedrisko mediju valdes atlases konkursos, kopš spēkā stājies Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, pauda NEPLP. Piemēram, 2012.gada LTV valdes konkursam noslēdzoties, amatos tika iecelti arī nu jau bijušie LTV valdes locekļi Ivars Belte un Sergejs Ņesterovs.

Ņesterovs nekad nebija strādājis medijos, un viņam bija pirmā līmeņa vadītāja pieredze. Savukārt 2017.gadā notikušā konkursa uz Latvijas Radio valdes locekļu amatiem, konkursa komisijā kopā ar citiem ekspertiem darbojās arī Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis Vladislavs Vesperis, kurš ne tikai neiebilda, bet atbalstīja šādu likuma normu interpretāciju, uzsvēra NEPLP.

Jau konkursu 1.kārtā no dalības konkursā tika izslēgti tie kandidāti, kam nav likumā noteiktās piecu gadu pieredzes mediju jomā vai uzņēmumu vadībā. Tāda prakse ir bijusi visos sabiedrisko mediju valdes locekļu atlases procesos, tālākajā atlases procesā vērtējot pieredzes kvalitāti, skaidroja padomē.

Tāpat NEPLP priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš uzsvēra, ka politisko partiju "Jaunā vienotība" un Jaunā konservatīvā partija sāktās "bezprecedenta politiskā spiediena kampaņas ļoti atgādina Ungārijas un Polijas izvēlēto ceļu uz tiešu sabiedrisko mediju pakļaušanu politiskai kontrolei, izdarot rupju politisko spiedienu uz sabiedriskā medija valdi un neatkarīgu regulatoru".

Par esošo situāciju NEPLP informēja gan Eiropas Raidorganizāciju Asociāciju (EBU), gan Eiropas audiovizuālo pakalpojumu regulatoru grupu (ERGA).