Kūlas ugunsgrēku skaits un to skartā platība Latvijā ir daudzkārt mazāka nekā tuvējos Krievijas apgabalos un Ukrainā, liecina ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes sniegtie satelītu dati.
Ugunsgrēkus fiksē uz vairākiem satelītiem izvietoti sensori, kas konstatē temperatūras anomālijas. Galvenokārt tiek reģistrēti tikai lieli un ilgstoši ugunsgrēki.
Lai gan pēdējās dienās Latvijas ugunsdzēsējiem nākas doties pat uz vairāk nekā simts kūlas ugunsgrēkiem dienā, satelīti spējuši fiksēt tikai dažus ugunsgrēkus Latvijā. Turpretī Krievijas rietumos un Ukrainā ik dienu tiek reģistrēti vairāki desmiti un pat simti lielu ugunsgrēku.
Dūmi no lielākajiem ugunsgrēkiem Krievijā aptver plašas teritorijas.
3.aprīlī Latvijas teritorijā satelīti reģistrējuši trīs ugunsgrēkus, gar Latvijas robežu Krievijā - aptuveni desmit, bet Kaļiņingradas apgabalā, kas platības ziņā ir četrkārt mazāks nekā Latvija, novēroti vairāk nekā simts ugunsgrēku.
Plaša kūlas dedzināšana Krievijā pagaidām notiek tikai vietām valsts rietumos un dienvidos, jo pārējo teritoriju vēl sedz sniegs.
Satelītu dati liecina, ka aktīvāka sausās zāles dedzināšana nekā Latvijā notiek ne tikai Krievijā un Ukrainā, bet mazākā mērā arī Baltkrievijā, Moldovā, Rumānijā un vietām Balkānu reģionā.
Neliela daļa no reģistrētajiem ugunsgrēkiem ir meža vai purva ugunsgrēki.
Arī iepriekšējos gados lielākais kūlas un meža ugunsgrēku skaits Eiropā reģistrēts Krievijā un Ukrainā.