Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz aizliegumu nekustamā īpašuma darījumus veikt skaidrā naudā.
Aizliegumu skaidrā naudā norēķināties par nekustamā īpašuma, piemēram, iegādi, plānots noteikt, lai novērstu fiktīvu darījumu slēgšanu gadījumos, kad puses ir ieinteresētas pirkt vai pārdot īpašumu par lielākām naudas summām, nekā patiesā darījuma apmērs.
Likumā noteikts, ka nodokļu maksātājiem, tajā skaitā fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, nav atļauts veikt skaidrā naudā nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumus.
Iepriekš šis likumprojekts paredzēja būtiski samazināt darījumu skaitu ar skaidru naudu. Patlaban likumā paredzēts aizliegums veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās. Sākotnēji likumprojektā bija iecerēts šo summu samazināt līdz 3000 eiro.
Tomēr deputāti, vērtējot likuma izmaiņas galīgajā lasījumā, nolēma neatbalstīt ieceri par šīs summas samazināšanu līdz 3000 eiro. Līdz ar to likums izmaiņas paredzēs tikai ierobežojumus attiecībā uz nekustamā īpašuma darījumiem skaidrā naudā.
Taču par šo neieviesto sākotnējo rosinājumu par samazinājumu līdz 3000 eiro sēdē raisījās debates par dažādiem aspektiem. Deputāts Aldis Gobzems pauda, ka par naudas atmazgātājiem nepamatoti tiekot uzskatīti parastie cilvēki - mājkalpotāji, skolotāji, automehāniķi un celtnieki. Politiķis zināja teikt, ka nekur pasaulē cīņa ar naudas atmazgāšanu nesākas ar skaidras naudas ierobežošanu parastajiem cilvēkiem.
Viņš norādīja, ka naudas legalizēšanas un optimizēšanas darījumi notiek, ieguldot īpašumu pamatkapitālā, "nevis vienkārši pārdodot, kā to dara parastie cilvēki".
Deputāts Armands Krauze (ZZS) pozitīvi novērtēja, ka "valdība atjēdzās" un nevirzīja tālāk tos priekšlikumus, kas attiecas uz absolūtu skaidras naudas ierobežošanu kaut kad nākotnē. Viņš pieļāva, ka koalīcijas pārstāvji nav lasījuši Eiropas Komisijas publiskotos ziņojumus un atskaites, kurās esot nonākts pie viennozīmīga secinājuma, ka iedzīvotāji skaidras naudas lietojumu uzskata par absolūtu neatņemamu personiskās brīvības izpausmi.
"Un šinī gadījumā faktiski mēs Latvijā, man liekas, neskatāmies, ko vēlas Eiropas Savienība, ko vēlas mūsu, Latvijas, pilsoņi, un ejam kaut kādā (..) totālās kontroles un totalitārās valsts virzienā," pauda Krauze.
Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) norādīja, ka pretēji tam, kāds iespaids varētu rasties no opozīcijas pārstāvju paustā debatēs, likumprojekts neparedz skaidrās naudas aprites aizliegumu. Viņš arī norādīja, ka saistībā ar Vācijas piemēra piesaukšanu par skaidrās naudas izmantošu ir plānota līdzīgu normu salāgošana Latvijā, kas ļautu atcelt ierobežojumus dāvinājumiem un citām lietām.
Grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām ir saistīti ar šā gada budžetu.