Grobiņas arheoloģiskais komplekss pretendēs uz vietu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā

Latvija atsauksies Īslandes aicinājumam apzināt vikingu kultūrvēsturisko mantojumu mūsu valsts teritorijā, lai kopā ar citām Eiropas valstīm, to vidū Dāniju, Zviedriju, Norvēģiju un Vāciju, panāktu tā iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Kā informē Kultūras ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Elīna Bīviņa,

vistuvākajā laikā UNESCO tiks nosūtīta kultūras ministra Inta Dāldera vēstule, apliecinot, ka Latvija nominācijai "Vikingu kultūra: ainava un pieminekļi" izvirzīs Grobiņas arheoloģisko kompleksu.

"UNESCO Pasaules mantojuma programmai ir augsts starptautisks novērtējums un tas būtu liels panākums, ja līdz 2013.gadam Latvijas teritorijā atrodamās vikingu kultūrvēsturiskā mantojuma liecības izdotos iekļaut šajā sarakstā. Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana ir nozīmīgs process starptautiskajā sadarbībā un būtiska prioritāte pasaules valstu nacionālajās kultūrpolitikās. Mantojuma apzināšana veicina ne vien dažādu institūciju sadarbību, bet arī rosina sabiedrības izpratni un diskusiju par mūsu valstī atrodamām vērtībām un veicina to atpazīstamību kā nacionālā, tā starptautiskā līmenī," norāda kultūras ministrs Ints Dālderis.

Latvijas dalību vikingu kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanā ministrs šonedēļ apsprieda ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības, Liepājas un Grobiņas pašvaldību vadītājiem. Inspekcija starptautiskajai darba grupai, kas apzina vēsturiskā mantojuma vietas arī citās Eiropas valstīs, deleģējusi savu zinātnisko pārstāvi, arheologu Dr. habil. art., Dr. hist. Juri Urtānu.

Projektā iesaistītās puses - Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, Grobiņas pašvaldība, Liepājas pilsēta un Latvijas Pašvaldību savienība - jau parakstījušas nodomu protokolu par sadarbību pieteikuma sagatavošanā UNESCO ekspertiem.

UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā no Latvijas pašlaik iekļauti divi objekti - Rīgas vēsturiskais centrs (iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā 1997.gadā) un Strūves meridiāna loka divi punkti (iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā 2005.gadā). Pašlaik notiek arī UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālā sarakstā atjaunošana, kurā cita starpā tiks atjaunotas arī Kuldīgas vespilsētas un Daugavpils cietokšņa nominācijas.

Grobiņas arheoloģiskais komplekss sastāv no vairākiem viena laika arheoloģijas pieminekļiem: Grobiņas pilskalna (Skābarža kalna) un senpilsētas, Priediena senkapiem, Atkalnu senkapiem, Smukumu senkapiem un Porānu (Pūrānu) senkapiem, kas kompakti izvietoti Grobiņā un tās tuvākajā apkārtnē. Šie pieminekļi lielākoties datējami ar 7. - 9.gs. un ir saistāmi ar iespaidīgu skandināvu koloniju, kas kā Seeburg - Jūrpils minēta arī 9.gs. rakstītajos avotos.

Spriežot pēc vairāku pētījumu rezultātiem, sākotnējais senkapu uzkalniņu skaits Grobiņas Priedienā bijis ne mazāks par 2000 un tas ir lielākais šāda tipa piemineklis Austrumbaltijā. Te tika atrasta arī akmens stēla ar ūdensputnu attēlojumu, kas ir vienīgais šāda veida atradums ārpus Skandināvijas teritorijas.

Grobiņā bija apmetušies izceļotāji no Zviedrijas teritorijas, galvenokārt no Gotlandes, tomēr atradumi liecina, ka Grobiņā ilgstoši līdzās dzīvojuši skandināvi un kurši un, iespējams, arī citu etnicitāšu pārstāvji. Grobiņa šajā laikā bija ievērojams polietnisks Baltijas reģiona un visas Eiropas tālās tirdzniecības un sakaru, amatniecības un kultūras centrs, kurā mijiedarbojās skandināvu un vietējo tautību kultūras un kuras nozīme neaprobežojās tikai ar Latvijas teritoriju.

Grobiņas arheoloģiskajā kompleksā ietilpst arī cita laika arheoloģijas pieminekļi - Atkalnu akmens laikmeta, vidējā un vēlā dzelzs laikmeta senkapi, Grobiņas viduslaiku pils, Grobiņas jeb Padambju bedrīšakmens u. c.