Pārtikas un veterinārais dienests līdz šim nav ne atklājis, ne arī sodījis kādu, kurš būtu bērzu un kļavu sulu vietā pircējiem iesmērējis cukurūdeni. Iemesls tam ir gluži vienkāršs – Pārtikas un veterinārais dienests nekontrolē bērzu un kļavu sulas kvalitāti, jo normatīvajos aktos nemaz nav noteikts, kādām tām ir jābūt.
Bērzu sulu tecināšana šobrīd norisinās ar pilnu sparu - to dara gan privātmāju un lauku māju īpašnieki savām un citu vajadzībām, gan arī pilsētnieki, kuriem nemaz nepieder savs zemes pleķītis ar kādu bērzu uz tā. Bērzu sulu cenas šogad svārstās no 0,25 līdz 1,20 eiro litrā, kļavu sulas, kuru sezona sākās vēl pirms bērzu sulām, šogad maksāja no 0,80 līdz 1,40 eiro litrā.
Lai pārdotu kļavu vai bērzu sulas, izrādās, nemaz nevajag reģistrēties Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), ja vien iegūstamo un pārdodamo sulu apjoms kalendārajā gadā nepārsniedz 300 litrus. «Savukārt, ja iegūtās un realizētās bērzu sulas apjoms vienā kalendārajā gadā pārsniedz 300 litrus, tad fiziskām personām ir jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā kā augu izcelsmes primārās ražošanas uzņēmumam,» Neatkarīgajai skaidroja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.
PVD regulāri veic pārtikas uzņēmumu pārbaudes, taču pateikt, cik šādu pārbaužu bijis tieši uzņēmumos, kas iegūst un pārdod bērzu sulas, arī to, vai tajos ir bijuši pārkāpumi, PVD nevar, jo iestāde neapkopo šādus statistikas datus. Taču pat tad, ja tiek konstatētas neatbilstības, tās ir varējušas būt vienīgi attiecībā uz bērzu sulu iepakojumu un marķējumu, bet ne attiecībā uz kvalitāti.
«Normatīvie akti nenosaka kvalitātes prasības bērzu sulām. Tas nozīmē, ka PVD, veicot pārbaudes, bērzu sulu paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem nenosūta. Tomēr, veicot pārbaudes tirdzniecības vietās, PVD pārbauda, vai bērzu sulu tirgotājs ir ievērojis prasības attiecībā uz bērzu sulu iepakojumu un marķējumu,» sacīja I. Meistere.
Vai vispār iespējams mājas apstākļos atšķirt īstu bērzu sulu no cukurūdens? Bērzu un kļavu sulu pazinējiem tas grūtības nesagādā. Viņi spēj atšķirt bērzu un kļavu sulu no ūdensvada ūdens gan pēc izskata, gan pēc garšas, pat neskatoties uz to, ka bērzu sulas garša mēdz atšķirties gan no laika apstākļiem, gan no tā, kurā vietā kokā veikts urbums. Viens gan ir skaidrs, ka bērzu un kļavu sulas, paturētas istabā pāris dienas, sāks skābt. Taču, ja tā nenotiek un nākas ar nožēlu konstatēt, ka par dārgu naudu iegādāts cukurūdens, sulu pārdevējs jau vairs nav atrodams.
Tāpēc mazāk pieredzējušam nākas uzticēties pārdevējam vai iegādāties to no zināma cilvēka, vai arī meklēt iespējas tikt pie sulas pašu spēkiem. Taču tas nenozīmē, ka rīdzinieki drīkst urbt caurumus bērzos vai kļavās Rīgas parkos vai Rīgai piederošos mežos. Tas ir kategoriski aizliegts. Pilsētniekiem, kuri vēlas uzlabot imunitāti ar pāris litriem spēcinošā vitamīnu dzēriena, bērzu sulu tecināšana būs jāsarunā ar lauku radiem un draugiem vai jādodas uz kādu no AS Latvijas valsts meži piederošajām bērzu birzīm. Saskaņā ar AS Latvijas valsts meži informāciju katram iedzīvotājam valsts mežos ir atļauts bez maksas iegūt sulas tikai pašpatēriņa vajadzībām, veicot vienu urbumu, taču strikti ievērojot prasības, piemēram, par bērza resnumu, urbuma atrašanās vietu utt. Valsts mežu teritorijas var atpazīt pēc AS Latvijas valsts meži (LVM) izvietotajām dzeltenajām zīmēm īpašuma malās, bet teritorijas robeža atzīmēta ar dzeltenām zīmēm.
Savukārt, ja ir vēlme veidot vairākus urbumus, jāvēršas attiecīgajā LVM reģionā, kur plānots sulas iegūt. Jāņem vērā, ka tas ir maksas pakalpojums. Pēc pirkuma līguma slēgšanas, meža iecirkņa darbinieki ierādīs vietu, kur to drīkst darīt. Sulu iegūšana neatkarīgi no tā, vai plānots to pārdot vai iegūt pašpatēriņam, aizliegta dabas parkos un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
Kļavu sulu cenas reģistrētos uzņēmumos, eiro/litrā
2015. gads 1,50
2016. gads 1,40
2017. gads 1,50
2018. gads 1,60
2019. gads 1,40
Avots: Neatkarīgā
Priekšnosacījumi bērzu sulas iegūšanai
*Koka diametram urbšanas vietā ir jābūt lielākam par 40 cm (apkārtmērs no 120 cm). Nedrīkst urbt mazā bērziņā, jo visi viņa spēki nepieciešami augšanai.
*Katrs urbums rada risku inficēt koku ar trupi. Urbums jāveic ar urbi, kas nav resnāks par 6-8 mm. Lielie vectēva īkšķa izmēra urbumi nevairo iegūtās sulas daudzumu, tikai nodara pāri kokam - urbja brūce ir liela, iekšā jāliek milzu tapa, kas, lai arī pasargā no dažādu kaitīgu organismu iekļūšanas lielajā caurumā, tomēr traucē kokam aizdziedēt brūci.
*Urbums jāveido ne augstāk par 50 cm no zemes un ne dziļāk par 5 cm. Sula cirkulē tuvu koka mizai. Ja urbums tiks izdarīts par dziļu - tuvāk koka vidum, sulas būs arvien mazāk, tāpēc dziļi urbt nav jēgas. Turklāt dziļš urbums vairāk kaitē kokam.
*Aizliegts notēst mizu līdz kambijam.
*Sula labāk tek tādos kokos, kas aug saulē. Urbumu labāk veikt saules pusē, jo siltumā esošā koka puse ātrāk atmostas un sulas cirkulācija līdz ar to ir spēcīgāka.
*Arī pēc ieurbšanas vajadzētu izturēties atbildīgi, proti, regulāri jāapseko ieurbtais koks, lai izvairītos no situācijas, ka sula līst pāri trauka malām.
*Dzīvīgā bērzā šaurs un sekls urbums nav jāaiztaisa ar tapām, jo tapa ir svešķermenis koka audos. Koks diezgan labi prot pats aizaudzēt savas brūces, un tapa vajadzīga vien lielu caurumu gadījumos, lai kokā neiekļūtu sēņu sporas un infekcijas.
Avots: LVM
