Sabiedriskās organizācijas apsver Satversmes tiesā (ST) apstrīdēt Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izsludinātos grozījumus Ieroču aprites likumā, kas ļauj 16 gadus veciem jauniešiem medīt ar šaujamieroci tā īpašnieka tiešā klātbūtnē.
Trešdienas rītā astoņas sabiedriskās organizācijas - nodibinājums "Centrs Dardedze", biedrība "Skalbes", biedrība "Centrs Marta", Latvijas Cilvēktiesību centrs, Latvijas Psihoterapeitu biedrība, Latvijas Skolu psihologu asociācija, biedrība "Latvijas ainavas" un Kristīnes Čilveres dzīvnieku draugu biedrība - iesniegušas prezidentam kopīgi parakstītu vēstuli ar lūgumu neizsludināt jauno Ieroču aprites likumu, un nodot to otrreizējai caurlūkošanai Saeimai, jo uzskata, ka likumā ietvertā norma, kas paredz samazināt vecuma cenzu šaujamieroču izmantošanā Latvijā medībās, ir neatbilstīga, aģentūrai LETA pavēstīja "Latvijas ainavas" pārstāve Astrīda Notte.
Kā liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", tobrīd prezidents jau likumu bija izsludinājis.
Notte skaidroja, ka vēstuli parakstījušajām organizācijām bija nepieciešams saskaņot savus viedokļus, tāpēc nepieciešams sasaukt valdes, līdz ar to jau iesniedzot vēstuli nebija pārliecības, ka prezidents likumu atgriezīs atpakaļ Saeimai. Ņemot vērā minēto organizācijām bija jādomā par nākamajiem soļiem.
Tagad sabiedriskās organizācijas apsver vērsties ST, taču plašāka skaidrība varētu būt zināma nākamnedēļ. Gadījumā, ja organizācijas akceptēs vēršanos ST, tad būs nepieciešams laiks konstitucionālās sūdzības sagatavošanai. "Acīmredzot, iesim tālāk leģitīmo ceļu un tā ir ST, jo sabiedrības viedoklis pilnībā netika ņemts vērā un šis likums bez jebkādiem argumentiem virzīts uz priekšu," uzsvēra Notte.
Pieminētās astoņas organizācijas vēstulē prezidentam raksta, ka pret šo likumprojektā iekļauto dažu mednieku organizāciju priekšlikumu, kas trešajā lasījumā tapis par likumu, ir iestājušās visas atbildīgās valsts institūcijas, profesionālās organizācijas, kā arī virkne nevalstisko organizāciju.
Argumentētus viedokļus pret to, lai mainītu likumu Latvijā nolūkā ļaut nepilngadīgām personām piedalīties medībās ar šaujamieročiem, publiskajā telpā dažādos formātos - intervijās, diskusijās pauduši arī dažādu - tiesību, ārstniecības, psiholoģijas, bioloģijas - zinātņu eksperti un autoritātes Latvijā.
Likumdevējs nav izvērtējis arī to, ka valstī ir liels ar medību šaujamieročiem izdarīto pārkāpumu skaits, par ko 19. februāra Saeimas komisijas sēdē ziņoja Valsts policijas pārstāvis.
Arī prezidentam vēstuli iesniegušo astoņu sabiedrisko organizāciju ieskatā, viens no būtiskākajiem argumentiem pret šo normu ir nedemokrātiskais interešu balanss, proti, vienā pusē lielākā daļa sabiedrības, otrā - pārsimts cilvēku.
Lai arī uz trešo lasījumu likumprojektā ir veiktas izmaiņas, tas nemaina priekšlikuma virzītāju mērķi - liberalizēt šaujamieroču apriti Latvijā ar nolūku ļaut nepilngadīgām personām izmantot šaujamieroci medībās, norāda sabiedriskās organizācijas.
Organizācijas vēstulē prezidentam norāda, ka Latvijas Skolu psihologu asociācija 25.februārī savā vēstulē visām Saeimas frakcijām, minot riskus un citējot avotus, kas pierāda, ka pusaudža, it īpaši 16 gadīga pusaudža rīcība ir riska zonā, jo atbildība par lēmumu pieņemšanu objektīvi nav nobriedusi, aicinājusi lēmumu rūpīgi izvērtēt.
Arī Latvijas Psihoterapeitu biedrība speciāli izveidotā darba grupā šo jautājumu rūpīgi vērtējusi un atzinusi, ka šāds priekšlikums nav atbalstāms. Latvijas Psihoterapeitu biedrības valdes locekle Inese Putniece norādījusi, ka ir nepareizi medības vērtēt kā veselīgu, lietderīgu interešu nodarbi priekš pusaudžiem vai kā atbalstāmu brīvā laika pavadīšanas veidu, un absolūti nevietā medību "romantizēšana" publiskajā telpā.
Likumā noteikts, ka fiziskai personai, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, bet vēl nav astoņpadsmitgadīga, un uz kuru neattiecas citi likumā minētie aizliegumi, būs tiesīga individuālajās medībās izmantot medībām klasificētu ieroci (izņemot vītņstobra) tā īpašnieka tiešā klātbūtnē.
Tāpat Saeima akceptēja iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) piedāvāto precizējumu, ar kuru noteikts, ka jaunietim jābūt Valsts meža dienesta izsniegtai mednieka apliecībai, kā arī Valsts policijas atļaujai. Tāpat jaunietim būs jābūt arī vecāku vai likumisko pārstāvju rakstveida piekrišanai.
Par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu attiecīgajā gadījumā būs atbildīgs ieroča īpašnieks. Gadījumā, ja atbildīgais nebūs nodrošinājis prasību ievērošanu, Valsts policija (VP) varēs anulēt īpašniekam piešķirtās ieroča iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas nēsāšanas un kolekcijas atļaujas vai nepagarināt to derīguma termiņu.
Medību jomas pārstāvji pauda nostāju, ka sabiedrības drošību šie grozījumi neietekmēs un ka neesot bijuši gadījumi, kad trešās personas ciestu medību drošības pārkāpumu dēļ.