NRA PĒTA: Ko nozīmē krīzes preču grozs un kāpēc tāds visiem būtu jāsarūpē
Tikai mieru. Nekādas krīzes nav, un tādu arī neviens nesola. Taču kaimiņvalsts Igaunijas varasiestāžu mudinājums iedzīvotājiem nodrošināties krīzes gadījumam radījis vēlmi ielūkoties arī pašmāju dokumentos, kas nosaka iedzīvotāju rīcību krīzes gadījumā. Un tie paredz līdzīgu aicinājumu kā Igaunijā.
Likumdošanā paredzētā Latvijas iedzīvotāju nodrošināšana ar pirmās nepieciešamības precēm un pārtiku valsts apdraudējuma gadījumā, izskatās, ir tikai uz papīra, jo valsts nav noslēgusi līgumus ar uzņēmējiem par šādu preču piegādi valsts krīzes gadījumam. Tā vietā Latvija gatavojas sekot Igaunijas piemēram un mudināt iedzīvotājus katram pašam sarūpēt savai ģimenei nepieciešamās rezerves krīzes situācijām.
Latvijas iedzīvotāju apgādi krīzes situācijās regulē divi Ministru kabineta noteikumi, kas paredz, ar kādām rūpniecības precēm un cik lielā apjomā ir jāapgādā katrs Latvijas iedzīvotājs valsts apdraudējuma gadījumā. Vienam pieaugušajam uz mēnesi tiktu izsniegti 2 gabaliņi ziepju, četri tualetes papīra ruļļi, radioaparāts, lukturītis utt. Savukārt pārtikas norma vienai dienai pieaugušajam ietver 150 g gaļas vai zivju konservu, 20 g šokolādes vai šokolādes konfekšu, 200 g auzu pārslu, 3 vai 4 litru ūdens atkarībā no gadalaika. Bērniem un jauniešiem līdz 18 gadiem ir paredzēts atšķirīgs pirmās palīdzības komplekts. Piemēram, mazuļiem līdz 2 gadu vecumam ir jāsaņem 200 g zīdaiņu pārtikas maisījuma, 250 g biezeņa un 3 litri ūdens. Pusaudžiem līdz 19 gadu vecumam salīdzinājumā ar pieaugušā dienas pārtikas normu ir vairāk piena, žāvētu augļu un riekstu, ievārījuma. Savukārt no rūpniecības precēm iedzīvotājiem līdz 18 gadiem nepienākas ne radio, ne sveces, ne šķiltavas vai sērkociņi.
Diemžēl iedzīvotāju nodrošināšana ar pirmās nepieciešamības precēm ir tikai uz papīra.
Kā Neatkarīgajai skaidroja Ekonomikas ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Urpena, šis modelis tiek balstīts uz atliktajām piegādēm, par kuru plānošanu kā atbildīgās noteiktas attiecīgi Zemkopības ministrija un Ekonomikas ministrija. «Tā kā minēto MK noteikumu izpildei nav piešķirts nepieciešamais finansējums, līdz ar to atlikto piegāžu līgumi šobrīd nav noslēgti,» atzina E. Urpena.
Līdz ar to, ja pēkšņi rastos šāda nepieciešamība, nav ne jausmas, kur valsts uzreiz ņemtu miljonu radioaparātu, miljonu kabatas lukturīšu, teju 2 miljonus karotīšu, dakšiņu, krūzīšu, vairākus miljonus ziepju gabaliņu utt.
Saturs atšķirīgs, izmaksas - vienādas
Lai nodrošinātos krīzes gadījumiem, Igaunija aicina savus iedzīvotājus sagatavot komplektu ar pārtikas un nepārtikas precēm. Pēc igauņu aplēsēm, viens šāds komplekts ar rekomendējamām lietām četru cilvēku ģimenei vienas nedēļas iztikšanai izmaksā aptuveni 260 eiro.
Arī Latvijā jau sen eksistē līdzīgas rekomendācijas. Ieteikums, kādam vajadzētu izskatīties krīzes komplektam, atrodams Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājaslapā. Sekojot šīm rekomendācijām, pēc Neatkarīgās aplēsēm, komplekta sagatavošana izmaksātu aptuveni 253 eiro, ja viss tiek pirkts no jauna.
Lai gan Igaunijas un Latvijas rekomendējamo rūpniecības preču saraksts krīzes situācijai daļēji atšķiras, izmaksas ir visai līdzīgas.
Igaunijas ieteiktajā komplektā ietvertas rūpniecības preces kopumā par aptuveni 206 eiro, kurās dārgākais ir ūdens filtrs, kas ļauj attīrīt ūdeni. Latvijā rekomendējamo krīzes rūpniecības preču sarakstā ir adata, diegs, aukla, pleds vai guļammaiss, lukturītis, radio utt., pēc Neatkarīgās aplēsēm, aptuveni 170 eiro vērtībā. VUGD rekomendē sagatavot arī telti. Pieskaitot šīs izmaksas, Latvijas krīzes soma izmaksu ziņā neatpaliktu no Igaunijas.
Pārtikas soma - ik pa laikam revidējama
Gan Latvija, gan Igaunija saviem iedzīvotājiem ārkārtas situācijai rekomendē laikuks iegādāties pārtikas produktus ar ilgu derīguma termiņu un augstu kaloritāti, piemēram, ātri pagatavojamas zupas, konservus, šokolādi utt. Tomēr jāatceras, ka pārtikas produktiem ir derīguma termiņš, kas ik pa laikam liek pārrevidēt krājumus nebaltai dienai. Tāpat nedrīkst aizmirst par mājdzīvniekiem, kuriem tāpat ir jāsagādā pārtika ārkārtas situācijai.
Pretēji virzībai uz bezskaidras naudas norēķiniem, VUGD rekomendācijās ir minēta skaidras naudas rezerve krīzes gadījumiem. Situācijā, ja pazūd elektrība, nedarbotos arī daudzi citi pakalpojumi. Internetu, telekomunikācijas un citus svarīgus pakalpojumus kādu laiku vēl spētu nodrošināt ar ģeneratoru palīdzību, ar ko ir apgādājušies, piemēram, mobilo sakaru sniedzēji, bet arī ģeneratoru darbība beigsies pēc resursu izsīkšanas.
Risinās valsts līmenī
Urpena uzsver, ka šobrīd jautājums par pieejas maiņu attiecībā uz sabiedrības apgādāšanu krīzes situācijās ir atvērts un ir valsts iestāžu darba kārtībā. Iesaistītās institūcijas vērtē gan līdzšinējās sistēmas funkcionēšanas spējas, gan arī analizē citu valstu pieredzi un labo praksi. Tiks izvērtēta nepieciešamība veikt izmaiņas sabiedrības nodrošināšanā ar pirmās nepieciešamības precēm kārtībā, tajā skaitā, analizēs arī modeli, kas uzliek par pienākumu mājsaimniecībām patstāvīgi rūpēties par krājumu izveidošanu noteiktam laika periodam, proti, nodrošināties ar krīzes komplektu.
Valdība janvāra sākumā apstiprināja Aizsardzības ministrijas informatīvajā ziņojumā ietverto rosinājumu paredzēt nacionālo rezerves krājumu veidošanu pirmās nepieciešamības precēm, lai nodrošinātu valsts pamatfunkciju darbību vismaz triju nedēļu laikā pēc krīzes iestāšanas. Tāpat valdība akceptēja, ka jāizveido nepieciešamo preču saraksts, kuru izplatīt Latvijas iedzīvotājiem, lai viņi varētu laikus sagatavot personiskos krājumus krīzes gadījumiem. Šādām personiskajām rezervēm vajadzētu nodrošināt iedzīvotāju iztiku vismaz vienas nedēļas garumā.