Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vakar atbalstīja vairākus priekšlikumus sociālo pabalstu jomā – ieviešot jaunus atbalsta veidus vai palielinot esošos. Neraugoties uz Saeimas Juridiskā biroja iebildumiem, gan valdībā, gan Saeimā atbalstu guva Labklājības ministrijas priekšlikums ieviest jaunu atbalsta veidu – bērna adopcijas pabalstu. Juridiskais birojs norādīja, ka bērns, kurš ir adoptēts, kļūst par pilntiesīgu ģimenes locekli ar tādām pašām tiesībām kā ģimenes bioloģiskie bērni, tāpēc ir diskutabls jautājums par īpašu pabalstu tieši adoptētam bērnam.
Likumā paredzētie grozījumi, kurus vēl jāapstiprina Saeimai, noteic, ka papildus citiem valsts sociālajiem pabalstiem ir jāievieš jauns - adopcijas pabalsts. Tiesības saņemt šādu pabalstu būtu adoptētājam par katru adoptētu bērnu no brīža, kad pieņemts tiesas lēmums par adopciju, līdz bērna 18 gadu vecumam. Pabalstu apmēru noteiktu Ministru kabinets. Šāds pabalsts tiktu ieviests jau no šā gada jūlija.
Labklājības ministrija, kas ir šā priekšlikuma autore, norāda, ka šāds pabalsts nepieciešams, lai veicinātu bērnu adopciju, kā arī nodrošinātu veiksmīgu bērna adaptēšanos ģimenē un nodrošinātu papildu atbalsta sniegšanu. Pēc šā brīža aprēķiniem, bērna adopcijas pabalsts atbilstu minimālo uzturlīdzekļu apmēram, proti, katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz septiņu gadu vecumam - 25 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas (107,5 eiro mēnesī, ja minimālā alga ir 430 eiro), bet bērnam no septiņiem līdz 18 gadiem - 30 procentu apmērā no minimālās algas (129 eiro). Likumprojekts attiecas uz 1250 adoptētājiem.
Saeimas Juridiskais birojs, vērtējot iesniegto priekšlikumu, norādīja, ka «bērna adopcija uzskatāma par notikušu, tiklīdz tiesa to apstiprina, savukārt pēc adopcijas adoptētais kļūst par adoptētāju ģimenes locekli un adoptētājs iegūst tiesības īstenot aizgādību». Adoptētais bērns attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli. Attiecīgi līdz ar adopciju adoptētājs kļūst par pilntiesīgu adoptētā vecāku un adoptētais par pilntiesīgu adoptētāja bērnu. «Likums neparedz atšķirīgu bērnu aprūpes kārtību gadījumā, ja vecāki audzina savus bioloģiskos bērnus, un gadījumā, ja vecāki audzina adoptētus bērnus,» teikts atzinumā. Savukārt likumprojektā attiecībā uz pabalstu piešķiršanu ir paredzēta atšķirīga pabalstu piešķiršanas kārtība, īpašu pabalsta veidu paredzot vienai konkrētai vecāku grupai - vecākam, kurš adoptējis un audzina bērnu. Tomēr deputāti nosliecās par labu šāda pabalsta ieviešanai.
Valsts sociālo pabalstu likumā būs arī citas izmaiņas, kuras apstiprināja Budžeta komisijā. No šā gada 1. jūlija pabalstu bērniem un pieaugušajiem ar smagiem funkcionāliem veselības traucējumiem kopš bērnības, kuriem nepieciešama īpaša kopšana, plānots palielināt par 100 eiro, un tas līdzšinējo 213,43 eiro vietā būs 313,43 eiro mēnesī. Kopšanas pabalstu par bērniem ar invaliditāti 2018. gadā vidēji mēnesī saņēma ap 2070 personu, bet kopšanas pabalstu cilvēkam ar 1. grupas invaliditāti saņēma 2316 personu, liecina VSAA dati.
