Ždanoka vāc parakstus par Uzvaras pieminekļa aizsardzību

© Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Latvijas Krievu savienības (LKS) līdere Tatjana Ždanoka sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabass.lv" sākusi parakstu vākšanu par pieminekļu cīnītājiem pret nacismu aizsardzību.

Viens no šādiem pieminekļiem ir arī Rīgā esošais Uzvaras piemineklis.

Iniciatīvas pieteikumā Ždanoka pauda, ka patlaban publiskajā telpā arvien skaļāk izskan aicinājumi nojaukt pieminekļus cīnītājiem pret nacismu. Viņasprāt, šādi aicinājumi veicina sabiedrības šķelšanu un apdraud Eiropas vienprātību antinacisma godāšanā.

"Latvijai ir jābūt vienotai ar pārējo Eiropu un ar likumu jāgarantē pieminekļu nacisma apkarotājiem saglabāšana," pārliecināta idejas autore.

Ždanoka aicina Saeimu izstrādāt likumu par pieminekļu un memoriālo būvju aizsardzību un iekļaut tajā sadaļu par pieminekļu nacisma apkarotājiem saglabāšanu.

"Šādi pieminekļi uzstādīti visās Latvijas nomalēs. Valsts aizsargājamo pieminekļu cīnītājiem pret nacismu saraksts ir jāietver likumā. Saraksta priekšgalā ir jābūt monumentam Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no nacistiskajiem iebrucējiem Uzvaras parkā Rīgā," uzskata Ždanoka.

Politiķe pārliecināta, ka pieminekļu antihitleriskās koalīcijas kareivjiem, kuri "sagrāva nacistus Eiropā un padzina tos no Latvijas", saglabāšana un cienīga uzturēšana ir viens no priekšnosacījumiem, lai pasaules karš un nacistu noziegumi nekad neatkārtotos.

"Okupējot Latviju 1941.gadā, vācu nacistiskais režīms ir sācis atsevišķu cilvēku grupu iznīcināšanu, plānojot citus noziegumus, kuru īstenošanas gadījumā tiktu apdraudēta Latvijas tautu izdzīvošana. Nacisma sagrāve dārgi maksāja cilvēcei, paņemot daudzu miljonu dzīvību. Visās Latvijas nomalēs uzstādīto pieminekļu nacisma apkarotājiem aizsardzība un uzturēšana veicinās sabiedrības vienotību," iniciatīvā norādījusi Ždanoka.

Kā ziņots, marta sākumā portālā savākti vairāk nekā 10 000 parakstu tā dēvētā Uzvaras pieminekļa demontāžu. Parakstu vākšanu 2017.gadā bija iniciējis Uģis Polis. Šogad iniciatīvas parakstītāju skaits sācis palielināties, izskanot plānam par vairākiem miljoniem eiro atjaunot Uzvaras parku.

Iniciatīvas autors satraukts, ka viens no simboliem, kas latviešu tautai atgādina milzīgās ciešanas Padomju okupācijas dēļ, vēl aizvien atrodas Latvijas sirdī, Rīgā, turklāt tas liels un grūti nepamanāms. "Mūsdienās Uzvaras piemineklis jau sen vairs nav atceres piemiņas vieta padomju veterāniem "atbrīvotājiem", bet gan pārvērsts par strikti politisku pasākumu 9.maijā, kurš tiek sponsorēts no Kremļa puses un veidots Krievijas interesēs, kurš īsteno Kremļa plaši izvērsto propagandu," pauda Polis.

Polis pauda pārliecību, ka Uzvaras piemineklis ir "kļuvis par simbolu visām zvērībām, ko Padomju vara 51 gadu laikā ir nodarījusi Latvijai un tas fakts, ka pēc 26 gadiem, kopš Latvijas Republika ir neatkarīga valsts, šis piemineklis, kas simbolizē milzīgo ļaunumu ko PSRS ir nodarījusi Latvijai, man, pārējiem latviešiem un Latvijas iedzīvotājiem šķiet absolūti nepieņemams".

Viņa ieskatā tas, ka Uzvaras piemineklis vēl aizvien stāv Latvijas galvaspilsētā, ir "spļāviens sejā visiem latviešiem un bijušajiem latviešu karavīriem, kuri ir atdevuši savas dzīvības, lai Latvija būtu brīva no okupantiem un lai no komunisma un sociālisma Latvijā nebūtu nekādu pazīmju".

Polis uzskata, ka nepieciešams, lai valsts noslēgtu līgumu ar kādu celtniecības kompāniju, kura piedāvā liela apjoma demontāžas darbus, izmaksas sedzot no valsts līdzekļiem vai mēģinot piesaistīt kādu Eiropas fondu, vai vākt tautas ziedotus līdzekļus. Polis pieļauj, ka arī citas bijušās PSRS valstis būtu gatavas ziedot finanšu līdzekļus šim projektam.

Kā otru variantu viņš piedāvā pieminekli detonēt Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ar sprāgstvielām no Aizsardzības ministrijas budžeta.

Latvijā

Iespējamais Krievijas specdienesta darbinieks Aleksejs Stovbuns, kurš Latvijā tika pieķerts vienā no Valsts drošības dienesta izmeklēšanām, bijis aktīvi iesaistīts kontaktos ar Itālijas labējā spārna politiķiem, atsaucoties uz ukraiņu politologa veiktu pētījumu, vēsta LTV raidījums “de facto”. Par pierādījumiem kalpo gan fotogrāfijas, gan Stovbuna ziņojumi. Viens no publicētajiem dokumentiem attiecas arī uz Latviju, kur Stovbuns, kurš parakstās kā “Erudīts”, atstāsta sarunu ar informācijas avotu Latvijā vārdā “Finansists”.

Svarīgākais