Pasaules Dabas fonds (WWF) publiskojis no satelīta uzņemtas fotogrāfijas, kurās redzams, ka ar zilaļģēm klāta teritorija stiepjas no Baltijas jūras dienvidu daļas līdz Somijai.
Tomēr somu zinātnieki ir pārliecināti, ka situācija Baltijas jūrā patiesībā nemaz nav tik slikta, kā uzskata WWF, ceturtdien ziņo Igaunijas interneta medijs "Novosti ERR".
Kā norāda Somijas Vides institūta pētnieks Harri Kankāpē, lai gan zilaļģes savairojušās plašā teritorijā - sākot no Vācijas līdz pat Somijas piekrastei -, nav pamata runām, ka šis augs būtu vienlaidus pārklājis visu šo teritoriju.
Zinātnieks atzīst, ka atsevišķās vietās jūras augu koncentrācija ir mazāka nekā šķiet, savukārt to izplatības teritorija ir atkarīga no vēja stipruma.
Savukārt kā uzskata Igaunijas Jūras sistēmu institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Urmass Lips, kaut gan toksiskās zilaļģes jau sasniegušas Somijas piekrasti, tās neapdraud Igaunijas iedzīvotājus, kamēr vien vējš nav mainījis savu virzienu.
Kā viņš atzina ziņu portālam "Novosti ERR", salīdzinot ar pirms dažām nedēļām veiktajiem mērījumiem, augšējos slāņos parādījusies toksisks zilaļģu paveids.
Tomēr spēcīgais vējš neļauj šiem augiem izplesties lielākā teritorijā, skaidro zinātnieks. "Šobrīd valda galvenokārt dienvidu vēji, un, pateicoties tiem, mūsu piekrastē pagaidām nav lielāka zilaļģu koncentrācija," viņš atzīst, norādot, ka vējš neļauj ūdens augšējos slāņos esošajām aļģēm sadalīties. Pretējā gadījumā toksīni nokļūtu ūdenī un tas cilvēkiem būtu daudz bīstamāk.
"Ja divas trīs dienas saglabāsies silts un mierīgs laiks un vējš mainīs virzienu uz rietumiem un ziemeļrietumiem, tad zilaļģes dreifēs uz Igaunijas pusi. Taču ja laiks būs nepastāvīgs, tad nekā traka nebūs," viņš mierināja, vienlaikus gan mudinot visus peldētājus pēc ūdens priekiem tomēr noskaloties dušā.
Igaunijas zinātnieki seko zilaļģu izplatībai un veic mērījumus, sākot no Tallinas līča līdz pat Porkalas pussalai.