Kā milzu bubulis Latvijas tautsaimniecībai tuvojas Nacionālais klimata un enerģētikas plāns nākamajai desmitgadei – tas draud gan ar nodokļu celšanu, gan skarbākiem normatīviem attiecībā uz ražošanu. Un arī Eiropas Komisijas sodiem par neizpildītiem klimata aprūpes mērķiem. Tas viss, lai palīdzētu celties tā dēvēto zaļo tehnoloģiju industrijai un pie reizes varbūt palēninātu planētas temperatūras celšanos.
Klimata plāns neizbēgami ietekmēs ikvienas nozares darbību, un arī iedzīvotājiem nāksies mainīt savus paradumus.
Prognozējams iekšdedzes dzinēju noriets fosilās degvielas netieša aizlieguma dēļ, kaut gan vietā joprojām nav īsti ko likt. Pamats satraukumam ir ne tikai iedzīvotājiem, kam uz un no darba ar mašīnu jābraukā. Elektromobiļi ir pa kabatai tikai uzņēmumiem un bagātniekiem. Taču Latvijā ir liela turīga nozare, kuras biznesa interešu sadursmi ar politiskajiem klimata mērķiem elektrotehnoloģijas nekādi nespēj risināt. Tie ir lauksaimnieki.
Lobē veco tehnoloģiju
Lai sasniegtu atjaunojamo resursu plānus transporta sektorā, zemniekiem savos traktoros un mežsaimniekiem savos hārvesteros būtu jālej iekšā simtprocentīga biodegviela. Taču viņi nav ar mieru, jo tādējādi šī tehnika, kas maksā sešciparu skaitļos, var sabojāties. No personiskās pieredzes var teikt, ka, pat vienkāršam traktoram nostāvot salnā, šāda degviela pārvēršas biezā smaržīgā margarīnā. Bet smalkai elektronikai tā var nodarīt neatgriezeniskus bojājumus. Tāpēc dīleri šādos gadījumos atsaka garantijas remontu. Te gan būtiski piebilst, ka problēmas rodas ar pirmās paaudzes biodīzeli - no rapša spiesto. Ir arī otrā paaudze - HVO. Kā skaidrots Ministru kabineta ziņojumā par atjaunojamo resursu izmantošanu transporta sektorā, tā ir biodegviela, ko iegūst gan no augu eļļām (palmu, sojas u.c.), gan pārtikas rūpniecības dzīvnieku tauku atlikumiem un lietotas cepamās eļļas. Šo biodegvielu veido ogļūdeņraži, un tās sastāvs atbilst fosilās dīzeļdegvielas ķīmiskajam sastāvam. Salīdzinājumā ar taukskābju metilestera biodīzeļdegvielu (to pašu rapšu eļļu), kas maisījumā ar fosilo dīzeļdegvielu izmantojama līdz 7% no apjoma, HVO, neietekmējot dzinēju veiktspēju, var izmantot ievērojami augstākās koncentrācijās. Taču Latvijā tiek ražota tikai pirmās paaudzes degviela un Ekonomikas ministrija attiecīgi lobē pirmo paaudzi.
Transportā mērķis nesasniedzams
Tas Latvijai draud ar brāzienu no Eiropas Komisijas, jo izvirzītie nosacījumi ir sekojoši. 2020. gadā izmantotās enerģijas īpatsvaram no atjaunojamiem resursiem transportā jāsasniedz 10%, bet 2030. gadā visus 14%. Ja Latvija atteiktos no tehnoloģiski atpalikušās pirmās paaudzes degvielas, Latvijai būtu jāsasniedz tikai 7% īpatsvars. Taču arī šis cipars šobrīd ir gaismas gadu attālumā no reālajām iespējām, kas šobrīd tiek lēstas vien 4% apmērā. Pagājušajā nedēļā Ekonomikas ministrija Nacionālā klimata un enerģētikas plāna pusfabrikātu prezentēja biedrībai Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome. Un, kā sanākušajiem atzina valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš, ņemot vērā prognozes uz 20. gadu, «30. gads izskatās arvien bēdīgāk». Pašlaik Nacionālā klimata plāna dokuments ir pusceļā un gaida ieinteresēto pušu, tostarp lauksaimnieku, priekšlikumus. Saruna neizbēgami skāra arī transporta problēmu. Sanākušie zemnieku līderi ministrijas pārstāvjiem pavēstīja, ka nevēlas, lai klimata mērķi transportā tiktu risināti uz viņu rēķina. Ja valdība vēlas stutēt novecojušu tehnoloģiju, tad lai eksperimentē ar sabiedrisko transportu un pankūkeļļu lej autobusos. Vai arī lai uzdāvina iedzīvotājiem 40 000 elektroautomobiļu. Vēl jau arī dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenais mērķis ir audzēt atjaunojamo resursu izmantošanas statistiku, mazināt transporta piesārņojumu, taču pēc muļļāšanās daudzu gadu garumā nav nekādu pazīmju, ka tas patiešām varētu kādreiz tikt īstenots.
Trusis nepalīdzēs
Latvija gan var mēģināt izvilkt kā trusi no cepures jauna veida aprēķinu metodoloģiju, lai labāk izskatītos. Taču Eiropas likumdevējs industrijai izvirza arvien jaunas un arvien skarbākas prasības. Arī šīs nedēļas parlamenta plenārsesijā tiek virzīts ierosinājums samazināt jauno automašīnu izmešu daudzumu. Eiropas Komisijas rosinātā 30% samazinājuma vietā tiks noteikts 37,5% samazinājums, bet mikroautobusiem līdz 31%. Šie mērķi neizbēgami attieksies uz Latvijas tautsaimniecību un būs jāiekļauj nacionālajos klimata aprūpes plānos. Jāpērk dārgākas mašīnas, ja ražotāji bez krāpšanās tādas vispār spēs uztaisīt. Ekonomikas ministrija uzsver, ka šis ir īstais brīdis, lai ieinteresētās sabiedrības grupas nāktu klajā ar saviem ierosinājumiem un iebildēm. Plāns paredz arī pasākumus vēja un saules enerģijas plašākai izmantošanai, privātā transporta mazākai izmantošanai, nodokļu politikas un likmju pārskatīšanu, principa «piesārņotājs maksā» iedzīvināšanu. Tādējādi ikviens eiropietis, un tostarp arī latvietis, būs spiests iemaksāt klimata tehnoloģiju industrijas attīstībā. Ja ir idejas, kā šo ietekmi mīkstināt, tās jāgādā uz Ekonomikas ministriju.
