Sestdiena, 20.aprīlis

redeem Mirta, Ziedīte

arrow_right_alt Latvijā

Spiegošanā pieķertā Igaunijas virsnieka darbības nav ietekmējušas Latvijas drošību

© REUTERS/ SCANPIX

Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) izveidotā komisija nav konstatējusi, ka Igaunijā par spiegošanu notiesātā Aizsardzības spēku virsnieka Denisa Metsavasa un viņa tēva darbība ir atstājusi ietekmi uz Latvijas drošību, pastāstīja AM Militāri publisko attiecību departamenta vadītājs Kaspars Galkins.

"Komisija savu darbu ir pabeigusi, un minēto personu darbība uz Latvijas drošību nekādu ietekmi nav atstājusi," norādīja Galkins.

Plašāku informāciju ministrijā nekomentēja.

Jau ziņots, ka AM pērn rudenī izveidoja komisiju pēc tam, kad Igaunijā par spiegošanu aizturēja Aizsardzības spēku virsnieku. "Mēs izveidosim iekšēju komisiju, kura izvērtēs pilnīgi visus aspektus un jautājumus vai šī igauņu virsnieka darbība ir atstājusi ietekmi un iespaidu uz Latvijas drošību. Skaidrosim, vai viņa darbība nav kompromitējusi Latvijas bruņotos spēkus," iepriekš norādīja Galkins, kura pārstāvētā ministrijas pārraudzībā ir Militārās izlūkošanas un drošības dienests.

Galkins jau pērn apliecināja, ka Latvija citām valstīm, tostarp, Igaunijai nesniedz informāciju par pašas augstākās kategorijas klasificētajiem nacionālajiem dokumentiem - Valsts aizsardzības plānu un Valsts aizsardzības operatīvo plānu.

Igaunijas Harju apriņķa tiesa šogad 11.februārī atzinusi Metsavasu un viņa tēvu Pjotru Voļinu par vainīgiem valsts nodevībā un iekšējai lietošanai paredzētas informācijas nodošanā Krievijas militārajam izlūkdienestam.

38 gadus vecajam Metsavasam tiesa piespriedusi ieslodzījumu uz 15 gadiem un sešiem mēnešiem, bet 65 gadus vecajam Voļinam - uz sešiem gadiem, sprieduma izpildi rēķinot no pagājušā gada septembra, kad abi tika apcietināti.

Tiesa atzinusi, ka Metsavass un Voļins atbalstījuši Krievijas bruņoto spēku ģenerālštāba Galveno pārvaldi "nevardarbīgās aktivitātēs" pret Igauniju, vācot un nododot tai Igaunijas valsts noslēpumus, konfidenciālu ārvalstu informāciju un iekšējas lietošanas informāciju.

Šo nelikumīgo darbību viņi veikuši galvenokārt Igaunijā un Krievijā, informācijas nodošanai izmantojot gan sakaru kanālus, gan tiešas tikšanās klātienē, un par to saņēmuši atlīdzību.

Metsavasa noziedzīgā darbība aptver vairāk nekā desmit gadus, bet viņa tēva - aptuveni divreiz īsāku laiku, taču Voļins līdztekus minētajiem noziegumiem atzīts par vainīgu arī nelikumīgā munīcijas apgrozībā.

Igaunijas Drošības policijas priekšnieks Arnolds Sinisalu pastāstījis, ka visā sadarbības periodā Metsavass par saviem pakalpojumiem saņēmis gandrīz 20 000 eiro. Voļins ar informācijas vākšanu nav nodarbojies, bet pildījis kurjera lomu.