Izmaiņas veselības aprūpes finansēšanā varētu pieņemt līdz jūlijam

© Dāvis Ūlands/ F64 Photo Agency

Veselības ministre Ilzes Viņķeles (AP) piedāvātos grozījumus veselības aprūpes finansēšanas likumā plāno izstrādāt un pieņemt Saeimā līdz 1.jūlijam, lai tās varētu stāties spēkā no 2020.gada 1.janvāra, šodien pēc koalīcijas Attīstības komitejas tikšanās sacīja ministre.

Viņa skaidroja, ka izmaiņas paredz vienota veselības aprūpes pakalpojumu groza izveidi. Lai to panāktu, plānots par vienu procentpunktu palielināt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas alternatīvajiem nodokļu režīmiem, tostarp mikrouzņēmumiem, pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību maksātājiem un patentu maksātājiem. Pēc ministrijas aprēķiniem, iemaksu palielināšana par vienu procentpunktu veselības aprūpes budžetam sniegtu pienesumu aptuveni sešu miljonu eiro apmērā.

Savukārt tiem, kuri nemaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas, plānots noteikt obligātu valsts veselības apdrošināšanas maksājumu attiecībā pret minimālo algu, kas būtu 43 eiro gadā. Tādejādi arī šīs personas saņemtu pilnu valsts apmaksāto pakalpojumu klāstu. Ministre skaidroja, ka šāda piedāvājums iedzīvotājiem būs izdevīgāks, jo, lai šogad saņemtu valsts apmaksātu veselības aprūpi, no saviem ienākumiem jāmaksā 250 eiro.

Viņķele uzsvēra, ka ārstiem nebūs jākontrolē, kuras personas maksā vai nemaksā sociālās iemaksas. "Tās ir privātpersonu un Valsts ieņēmumu dienesta attiecības. Ja persona izvēlēsies tomēr nemaksāt obligāto ikgadējo veselības apdrošināšanu, VID vērsīsies pret viņiem tāpat kā pret jebkuriem citiem nodokļu nemaksātājiem," sacīja ministre.

Līdztekus šīm izmaiņām iecerēts papildināt arī valsts apdrošināto cilvēku grupa ar tām personām, kas kopj smagas grupas invalīdus. Tāpat Viņķele uzskata, ka tiek plānota "humāna obligātās veselības apdrošināšanas maksa" tiem, kas veic sezonālu darbu.

Izstrādātais piedāvājums tuvākajā laikā tiks nosūtīts visiem koalīcijas partneriem, lai 1.aprīlī to varētu apspriest valdības sadarbības padomē, dodot starta signālu likuma grozījumiem. Tāpat plānotas diskusijas un konsultācijas ar sadarbības partneriem, tostarp Saeimas opozīcijas pārstāvjiem.

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) padomnieks veselības aprūpes jautājumos Renārs Putniņš (JV) sacīja, ka šodienas diskusijas aizritējušas pozitīvā gaisotnē, un nevienam nav iebildumu doties ministres norādītajā virzienā. Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka Finanšu ministrijai kopā ar Veselības ministriju jāprecizē, kā izmainīsies, piemēram, patentmaksājumu apmērs.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais