Dalītā īpašuma attiecības vēl netiks izbeigtas, un nav teikts, ka 13. Saeima tām pieliks punktu. Bet vismaz ar dalīto īpašumu saistītā problēma – piespiedu nomas maksa – tiks noregulēta tā, lai vilks paēdis un kaza dzīva.
Tieslietu ministrija ir sagatavojusi jaunu likumprojektu, kurā ir paredzēts, ka kompensācijas apjoms par zemes lietošanu būs četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā. Lai cik ilga dzīve būtu jaunajam piespiedu nomas regulējumam, zemes īpašniekiem tas ir izdevīgi, jo iepriekš bija paredzēts no nākamā gada samazināt kompensācijas apjomu par vienu procentu, un tas būtu vairs tikai trīs procenti. Un, kā zināms, nav nekā stabilāka par pagaidu variantu, vēl jo vairāk tāpēc, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns vakar lika saprast, ka nav apmierināts ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijas gatavoto likumprojektu par dalītā īpašuma izbeigšanu.
Dalītais īpašums būtu jāizbeidz, bet tas nav jautājums, ko varētu atrisināt īsā laikā, sacīja Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska. Tāpēc pašlaik visa uzmanība veltīta piespiedu nomas maksas reformēšanai, lai tā tiktu reglamentēta ar likuma spēku. Pēc tam, kaut kad, varētu ķerties pie dalītā īpašuma izbeigšanas.
Pašlaik dalītā īpašuma piespiedu nomas maksas apmērs svārstās no 1,6 procentiem līdz vairāk nekā deviņiem procentiem no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības. Turpmāk nomas maksa būtu četri procenti no kadastrālās vērtības, bet būs atļauts vienoties arī par citu apmēru. Uzsvars - uz vārdu «vienoties». Likumprojekts paredz samazināt parāda noilguma termiņu no desmit gadiem līdz trim, kā arī plānots noteikt arī gadu ilgu pārejas laiku, līdz izmaiņas stātos spēkā pilnībā. Taču īpašumiem, kuriem uz likuma stāšanās spēkā brīdī nebūs nekāda veida vienošanās vai tiesas sprieduma, tas stāsies spēkā uzreiz, bez pārejas perioda.
Dzīvokļu un zemes īpašniekiem tas nozīmē skaidrus spēles noteikumus, jo Tieslietu ministrija ir konstatējusi, ka pašlaik pastāv atšķirīga piespiedu nomas maksa, ko ietekmē vairāki faktori: būvniecības noteikumi; kurai personai pieder zeme; pēc kura likuma savulaik tika izveidots dalītais īpašums; tiesas ieskati; vai zemes īpašnieks ir pievienotās vērtības nodokļa maksātājs. Piemēram, līdz šim bijis tā: ja nav iespējams panākt vienošanos par nomas maksas apmēru, tiesa to noteikusi sešu procentu apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā. Problēmas risinājums bijis tikai tiesa, ja dzīvokļu un zemes īpašnieki nespēj vienoties par visiem pieņemamu risinājumu. Tieslietu ministrijas ieskatā jaunais likumprojekts izslēgs konfliktus, samazinās tiesvedību skaitu šajā jautājumā un ierobežos zemes īpašnieku untumus, jo turpmāk tieši zemes lietotājs atbildēs par zemes uzturēšanu un jautājumos, kas saistīti ar ēkas attīstību, nebūs vajadzīga zemes īpašnieka piekrišana. Tagad esot gadījumi, kad zemes īpašnieks neļauj ierīkot komunikācijas, bet bez viņa piekrišanas dzīvokļu vai mājas īpašnieki nedrīkst ievilkt pat elektrību.
Tieslietu ministrija skaidro, kāpēc piespiedu nomas attiecības ir jāregulē pilnībā: ja šobrīd tiktu veikti grozījumi tikai tajos normatīvajos aktos, kuru tiesību normas ir atzītas par spēkā neesošām no šī gada 1. maija, pastāv liela iespējamība, ka citas dalītajā īpašumā iesaistītas personas agrāk vai vēlāk apstrīdētu to tiesību normu atbilstību Satversmei, kuras regulē tām piemērojamos gadījumus. Pēc būtības nav iespējams pamatot, kādēļ vienkārši pēc privatizācijas un zemes reformas procesa atšķirībām kādai personai par sev piederošām būvēm taisnīgi ir maksāt atlīdzību seši procenti no kadastrālās vērtības gadā, kādai ne vairāk kā piecus procentus, kādai četrus procentus un kādai - pēc tiesas ieskatiem noteiktu nomas maksu.
IZSAKIET VIEDOKLI
Latvijas iedzīvotāji ir aicināti līdz 4. aprīlim izteikt savu viedokli par likumprojektu. To var izdarīt, rakstveidā nosūtot savu viedokli uz e-pasta adresi toms.dreika@tm.gov.lv.
Likumprojektu var izlasīt Tieslietu ministrijas mājaslapā tm.gov.lv: esi-aktivs-uz-izsaki-savu-viedokli-par-tm-priekslikumiem-reformet-piespiedu-nomas-regulejumu.
