Valodniekiem ir divi varianti, kā saukt Lielbritānijas izstāšanos no ES

VVC skaidroja, ka "Brexit", kas angļu valodā veidojies no vārdiem "British exit", ir ārpolitikā aktuāla parādība, un ar ziņām par šo procesu Latvijas iedzīvotājiem nākas saskarties bieži.

Vadoties pēc šī vārda lietojuma tendencēm latviešu valodā un ņemot vērā latviešu valodas normas, VVC secinājis, ka šis vārds ir latviešu valodā nostiprinājies, patstāvīgs termins, līdz ar to latviešu valodā tas turpmāk lietojams kā pirmās deklinācijas lietvārds ar mazo sākumburtu un bez slīpraksta - breksits.

Vienlaikus šo terminu iespējams lietot, saglabājot angļu valodas rakstību, to slīpinot vai liekot pēdiņās un rakstot ar lielo sākumburtu, proti, "Brexit".

Arī skaidrojošs atveidojums - "Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības" - latviešu valodā ir pieļaujams, ja tas labāk atbilst attiecīgajai situācijai un lietojumam, piebilst VVC.

Kā ziņots, trešais balsojums par Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas panākto breksita vienošanos pirmdien kļuvis mazticamāks, jo valdības vadītajai nesekmējas pārliecināt eiroskeptiķus pašas vadītās Konservatīvās partijas rindās.

Parlamenta apakšpalāta jau divas reizes noraidījusi Mejas panākto breksita vienošanos. Tajā pašā laikā parlaments ceturtdien ar 210 balsu vairākumu atbalstījis Mejas priekšlikumu par breksita atlikšanu.

Meja brīdinājusi, ka gadījumā, ja vienošanās tiks arī trešo reizi noraidīta, var nākties lūgt ilgstošu breksita atlikšanu, taču tam nepieciešama arī visu pārējo 27 ES dalībvalstu piekrišana, un Brisele jau brīdinājusi, ka tas iespējams vienīgi tad, ja Londona spēj pamatot šādas atlikšanas nepieciešamību.