Skolotāji piketā tiek pie solījuma, ka līdz maija vidum atradīs naudu algu celšanai

īdzekļus pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izpildei valdības un Saeimas pārstāvji sola atrast līdz maija vidum, pēc tam grozot 2019.gada budžetu, tādējādi 1.septembrī nodrošinot pedagogu algu pieaugumu.

Kā šodien pēc tikšanās ar Ministru kabineta un Saeimas pārstāvjiem protestējošajiem pedagogiem sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga, pedagogiem izdevies parādīt "spēku, pedagogu vienotību un saliedētību".

Sarunu gaitā tapis zināms, ka pedagogu algām jau tagad no nepieciešamajiem aptuveni 9 miljoniem eiro ir atrasti 1,7 miljoni eiro. Atlikušo naudu tiek piedāvāts meklēt kopīgā sadarbībā.

"Mēs piekritām kopīgai sadarbībai," pauda Vanaga. Piekrītot sadarbībai, LIZDA tomēr brīdinājusi, ka nākamajā nedēļā, 27.martā, LIZDA padome ārkārtas sēdē izvērtēs saņemto piedāvājumu, līdztekus lemjot par streika pieteikumu.

"Lemsim par streiku, lai būtu šis spiediens jeb pātaga. Ja valdības un parlamenta pārstāvji neatrod naudu līdz maija vidum un nepierāda, ka atlikušo naudu var atrast pēc viņu piedāvātā plāna, tad būs pedagogu streiks," teica Vanaga.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) pastāstīja, ka puses šodien vienojušās par sadarbību, sagatavojot grozījumus 2019.gada valsts budžeta otrajam lasījumam. Likumprojektā otrajam lasījumam tiks iestrādāta apņemšanās nodrošināt pedagogu algu pieaugumu, ja būs izpildījušies vairāki nosacījumi, tostarp noticis darbs pie skolu tīkla sakārtošanas.

Tā kā 2018.gadā tika pieņemts lēmums, ka jāpiepildās indikatīvajiem rādītājiem, IZM precizēs skolu tīkla optimizācijas un efektivizācijas redzējumu, to nenosaucot konkrētos skaitļos, bet gan darbos, teica Šuplinska.

IZM 29.martā saņems pašvaldību izstrādātās skolu tīkla un izglītības stratēģijas, 17.aprīlī ieplānoti semināri ar izglītības pārvaldēm, tajos analizējot pirmos datus, mēneša beigās notiks reformu plānu saskaņošana ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, savukārt 14.maijā IZM prezentēs skolu tīkla un pamatvajadzību groza modeli izglītības sistēmai kopumā, pastāstīja ministre.

Šuplinska pastāstīja, ka Finanšu ministrija visu laiku meklē grafika pildīšanai nepieciešamos līdzekļus. "1,7 miljoni eiro jau ir ielikti šajā fundamentā," teica Šuplinska.

Saskaņā ar ministres teikto, šie līdzekļi iegūti no ēnu ekonomikas apkarošanas pozīcijām.

Ja 2019.gada valsts budžeta otrajā lasījumā tiks apstiprināta atruna par mērķi celt pedagogu algas, tad, atrodot līdzekļus, Saeimai vēlāk nāksies grozīt valsts budžetu. Tas varētu notikt pirms Saeimas aiziešanas atvaļinājumā vasarā, kas nozīmē, ka nauda ir jāatrod līdz jūnijam, piebilda ministre.

Kā ziņots, šorīt pie Saeimas piketē aptuveni 2000 pedagogu, pieprasot iepriekš apstiprinātā darba samaksas pieauguma grafika izpildi. LIZDA priekšsēdētāja Vanaga skaidroja, ka valdības nostāja, nepildot iepriekš apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, spiež skolotājus doties ielās.

Ministru kabinets, izskatot 2019.gada budžetu, neatbalstīja LIZDA priekšlikumu paredzēt papildu līdzekļus pedagogu algām. Vanaga aicināja valdību paredzēt līdzekļus pedagogu darba samaksas palielināšanai un pārtraukt retoriku, ka izglītībā netiek veiktas reformas, kas tiek piesauktas kā iemels pedagogu darba samaksas pieauguma nenodrošināšanai. Vanaga norādīja uz kopumā 15 veiktām vai procesā esošām reformām.

Šuplinska tomēr norādīja, ka reformas izglītībā netiek veiktas. Turklāt ministre aicināja vērtēt, vai situācija ar pedagogu darba samaksu tiešām ir tik kritiska, norādot uz statistiku, kad skolās, kur pedagogu ir vairāk nekā skolēnu, vidēji tiek maksāti 710 eiro vai pat vairāk.

Tajā pašā laikā Šuplinska atzina, ka joprojām tiek meklēti risinājumi, lai izglītības reformu īstenošanas gadījumā varētu rast finansējumu pedagogu darba samaksas palielināšanai. Kā piemēru ministre minēja Izglītības un zinātnes ministrijas īpašumu lietderības pārskatīšanu.

Dienu pirms protesta akcijas Kariņš atkārtoti aicināja arodbiedrību uz sarunām par iespējamu vienošanos 2019.gada budžeta projektā paredzēt iespēju ievērot algu paaugstināšanas grafiku, taču tas būtu darāms, ievērojot vairākus nosacījumus, tostarp reformu izpildi.

Minētā saruna nevainagojās ar rezultātu, valdības pārstāvjiem nespējot pārliecināt arodbiedrību par iespējamajiem finansējuma avotiem grafika izpildei.

Šuplinska, komentējot sarunu gaitu, sacīja: "Finanšu avota šobrīd nav."