Saeimas Mājokļa jautājumu apakškomisija intensīvi strādā, lai piespiedu dalītā īpašuma problēmai varētu pielikt punktu, un tas būtu par labu dzīvokļu īpašniekiem. Vienlaikus ar to tiek risināts arī piespiedu nomas maksas jautājums.
Mājokļa jautājumu apakškomisijas vadītāja Regīna Ločmele-Luņova sacīja, ka komisija gatavo vēstules visām Saeimas frakcijām un informē par iespējamiem risinājumiem, lai varētu izbeigt piespiedu dalītās nomas attiecības. Ir izstrādāti četri varianti, starp tiem - iespēja dzīvokļu īpašniekiem izpirkt zemi zem daudzdzīvokļu mājām. Vēl jāpanāk vienošanās, vai šādu lēmumu varēs pieņemt ar simtprocentīgi visu dzīvokļu īpašnieku atbalstu, vai pietiks ar proporciju «50 procenti plus viena balss». «Meklēsim, kas būtu lietderīgāk un pieejamāk lielākai daļai iedzīvotāju. Zinām, ka ir mājas, kuru iedzīvotāji ir gatavi paši izpirkt zemi. Maznodrošinātākajiem iedzīvotājiem varētu piedāvāt valsts atbalstu, bet par to vēl jālemj. Plānojam virzīties uz priekšu ātri. Izskatās cerīgi,» viņa vakar sacīja sarunā ar Neatkarīgo.
Tieslietu ministrija gan neredzot iespēju, ka valsts ar savu līdzfinansējumu vai pilnu finansējumu varētu izpirkt citiem īpašniekiem piederošo zemi zem daudzdzīvokļu namiem Latvijā. Jau iepriekš Tieslietu ministrijā tika norādīts, ka šādu zemju izpirkšanai būtu nepieciešami vidēji 200 miljoni eiro. Tādu naudu valsts neatvēlēšot. Savukārt Tieslietu ministrija jau šonedēļ sagatavojusi jaunus priekšlikumus par piespiedu zemes nomas griestu noteikšanu. Tas tiešām vieš cerības iedzīvotājiem, kurus finansiāli apdraud, ja ne iznīcina iespēja, ka šie griesti turpmāk vairs nepastāvēs un zemes īpašnieki, kas lielākoties ir pārpircēji jeb spekulanti, dzīvokļu īpašniekiem sāks prasīt nepamatoti augstas maksas.
Latvijā vairāki simti tūkstošu Latvijas daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji maksā piespiedu nomas maksu, jo mājas atrodas uz citiem īpašniekiem piederošas zemes. Satversmes tiesa ir devusi laiku līdz maijam, bet pēc tam tiks atcelti iepriekšējās Saeimas noteiktie piespiedu zemes nomas maksas ierobežojumi. R. Ločmele-Luņova pieļauj, ka būtu iespējams šo termiņu pagarināt. Tas nozīmē, ka maijā nomas maksas griestu brīvlaišana vēl nenotiktu. Vienlaikus parlamenta deputātiem vajadzētu vienoties par to, ka piespiedu zemes nomas maksas griestus varētu noteikt par jaunu, bet tie šogad būtu četru procentu un no 2020. gada - trīs procentu apmērā (iekļaujot arī pievienotās vērtības nodokli - 21 procents). Šī norma varētu darboties, līdz tiktu izbeigtas piespiedu dalītā īpašuma attiecības. Jāatgādina, ka pašlaik piespiedu zemes nomas maksas apmērs ir četri procenti, bet 2018. gadā zemju īpašnieki šo likuma normu apstrīdēja Satversmes tiesā, un šā gada maijā tā zaudēs savu spēku.
Līdz 2020. gadam Valsts zemes dienestam ir jāizstrādā jaunas zemes kadastrālās vērtības aprēķina formulas, un Mājokļa jautājumu apakškomisijas deputāti par šo jautājumu vēlas uzklausīt Valsts zemes dienesta pārstāvjus pēc divām nedēļām.