Pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" auditā konstatētie fakti ir jādara zināmi sabiedrībai un tie nevar būt komercnoslēpums, komentējot pašvaldības rīcību tos nepublicējot, norādīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).
Viņš atzina, ka ministrija nevar piespiest pašvaldības vadītāju kā kapitāldaļu turētāju atklāt šo informāciju, bet šādai rīcībai ir jābūt. "Tā ir nepamatota slēpšanās komercnoslēpuma aizsegā," uzsvēra Bordāns.
Ministrs piebilda, ka gadījumos, kad kapitāla daļu turētājam nepieciešama konsultācija, tad to var saņemt Pārresoru koordinācijas centrā - tā kompetence ir konsultāciju sniegšana publiskas personas kapitāla daļu turētājiem par kapitālsabiedrību pārvaldības jautājumiem.
Bordāns izcēla, ka, 13.Saeima jaunajā Komercnoslēpuma aizsardzības likumprojektā iekļāva tiesību normu, kas precīzi noteica, ka par komercnoslēpumu nav uzskatāma informācija, kas saistīta ar rīcību ar valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļiem vai mantu. Šis likums spēkā stāsies šī gada 1.aprīlī.
Kā ziņots, auditorkompānija "Ernst&Young" sagatavojusi ziņojumu par situāciju "Rīgas satiksmē". Bijušais uzņēmuma pagaidu valdes vadītājs Anrijs Matīss iepriekš skaidrojis, ka ziņojums "ir ļoti kritisks" un tajā norādīta virkne pasākumu, kas jāveic, lai uzņēmums varētu turpināt funkcionēt.
Ieteikumi saistīti ar sadarbības partneru izvēli, pašizmaksu aprēķiniem un citiem procesiem. Vienlaikus auditori norādījuši, ka pēdējo piecu gadu periodā, bijušās uzņēmuma valdes vadībā, "Rīgas satiksmei" nodarīti desmitiem miljonu lieli zaudējumi.
Auditā arī konstatēts, ka sadarbība ar privāto uzņēmumu "Rīgas mikroautobusu satiksmi" uzņēmumam nodara aptuveni sešu miljonu eiro zaudējumus gadā. Uzņēmumi ir noslēguši līgumu par paaugstināta komforta pasažieru pārvadājumiem Rīgas pilsētā.
Matīss iepriekš pauda, ka būtu uz pusi jāsamazina "Rīgas mikroautobusu satiksmes" maršrutu tīkls, kā arī jāpalielina biļešu cenas oranžajos mikroautobusos. Tādā veidā varētu tikt ietaupīti 350 000 eiro mēnesī.