REPORTĀŽA: Pajumte no cietuma atbrīvotiem cilvēkiem

Ne vienmēr viņiem ir, kur atgriezties pēc ieslodzījuma, un ne vienmēr viņi spēj savas problēmas risināt, sākot dzīvi skaidrā. Ne vienmēr viņi tiek pieņemti, jo sabiedrībā joprojām pastāv atstumto stigma: cietumnieks – tātad bīstams, alkoholiķis – tātad neuzticams, narkomāns – tātad neprognozējams.

Biedrības Integrācija sabiedrībai izveidotais sociālās rehabilitācijas centrs Ratnieki darbojas 20 gadus. Tajā ir pajumte no cietuma atbrīvotiem cilvēkiem, alkoholiķiem, narkomāniem, cilvēkiem, kuri atkarību dēļ kļuvuši arī par bezpajumtniekiem. Centra vadītājs Jurijs Kapustins stāsta, ka pašlaik rehabilitācijā esošajiem vīriešiem ir pieejamas 10 dažādas nodarbības, un 20 gadu laikā rehabilitāciju Ratniekos saņēmuši vairāk nekā 800 bijušo ieslodzīto. No viņiem cietumā atgriezušies tikai 10 procenti. Tas ir ļoti labs sasniegums pat Eiropas līmenī, jo Latvijā statistika diemžēl ir graujoša - tie, kas nonākuši cietumā, tur atgriežas. Gandrīz visi.

Svarīgs ir rezultāts

J. Kapustins nepieprasa visu palīdzību vai rīcību tikai no valsts un pašvaldības, tomēr uzskata, ka situācijā, kad bijušo cietumnieku sociālā rehabilitācija valsts mērogā notiek ierobežotā apjomā, Ratniekiem līdzīgi rehabilitācijas centri ir vajadzīgi, jo Valsts probācijas dienests strādā tikai ar 25 procentiem ieslodzīto. Ja būtu līdzekļi, Latvijā varētu izveidot ap 15 rehabilitācijas centru, un ieslodzījuma vietās atgriezušos skaitu izdotos samazināt līdz minimumam. Kā citās Eiropas Savienības valstīs, kur ir tikai 60 ieslodzīto uz 100 000 iedzīvotāju (Latvijā - 200-212 uz 100 000). Vienlaikus izdotos ietaupīt valsts līdzekļus. Jā, sākotnēji rehabilitācijas centru izveidošanai vajadzētu katrā no tiem ieguldīt apmēram miljonu eiro, bet Ratnieku pieredze liecina, ka ar vidējo ieslodzījuma termiņu pieci gadi valsts viena ieslodzītā uzturēšanai izlieto 75 000 eiro. Ratniekos viens rehabilitējamais izmaksā 5000 eiro. Aptuveni gada laikā viņiem ir iespēja iemācīties dzīvot sabiedrībā. Tātad - finansiāli izdevīgi.

Sākuma kapitāls visaptverošam rehabilitācijas centru tīklam - 15 miljoni eiro - nav daudz. Nozīmīgs ir rezultāts. Rehabilitācijas kursu, kas ilgst no deviņiem mēnešiem līdz gadam, iziet aptuveni 50 cilvēku gadā.

J. Kapustins uzsver, ka atstumto cilvēku kompleksajā rehabilitācijā tiek izmantoti trīs principi: psiholoģiskais, morāli ētiskais un fiziskais. Viņiem ir jāievēro trīs noteikumi: nelietot atkarību izraisošas vielas, obligāti apmeklēt nodarbības un nepazemot citus, jo bijušie ieslodzītie brīvībā mēdz dzīvot pēc cietuma likumiem.

J. Kapustins šo pieredzi vērojis gan ASV, gan Eiropas valstīs un apzinās, ka tā ir jāadaptē Latvijas apstākļiem. Viņš uzskata, ka Ratnieku līdzšinējā darbība apliecina - tā ir efektīva.

Gan zivs, gan makšķere

Sociālās rehabilitācijas centrā Ratnieki uzturas vīrieši ar dažāda veida atkarībām - lielākā daļa pēc cietuma (apmēram 15 -20 cilvēki), kuri ir noslēguši līgumu, ka ievēros centra noteikumus un iesaistīsies sociālās rehabilitācijas programmā.

Ratniekos vīrieši iemācās risināt savas problēmas pareizi, maina domāšanu, kas ir rehabilitācijas mērķis. «Tā ir jauna filozofija, jo viņi neprot dzīvot. Grib, bet neprot. Mēs mācām viņiem dzīvot, lai neradītu problēmas citiem cilvēkiem un sev,» saka J. Kapustins. Te dod gan zivi, gan makšķeri. Vīrieši apgūst iemaņas koka un metāla apstrādē, kas noder turpmāk, ar to viņi var pelnīt naudu, uzturēt sevi. Viņi iemācās arī citas jaunas zināšanas, piemēram, uztura mācību. Neatkarīgā varēja pārliecināties, cik ātri Ratnieku vīrieši pagatavoja veselīgu našķi sertificētas uztura speciālistes Gitas Ignaces vadībā. Sākumā, dzirdot, ka našķis tiks gatavots bez cukura, telpā atskanēja ņurdoņa, bet rezultāts sanāca gards. Vēlāk bija redzams, ka paši gatavotāji ir apmierināti, un arī mums, viņu viesiem, cienasts garšoja.

Sadarbība ar Rīgas domi

Kopš 2018. gada rudens Ratnieki sadarbojas ar Rīgas domes Labklājības departamentu Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības projektā Much more (Vairāk iespēju) ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu, lai sekmētu vīriešu ar alkohola atkarību iekļaušanos sabiedrības dzīvē. Vīriešiem ir jāpiedalās veselīga uztura, sporta un mūzikas terapijas nodarbībās, kas ar Rīgas domes un Eiropas Savienības atbalstu tiek īstenotas līdz šā gada aprīlim. Tieši tā - jāpiedalās, jo uzturēšanās Ratniekos ir brīvprātīga, bet nodarbības ir jāapmeklē obligāti.

Projektā ir iesaistītas arī citas nevalstiskas organizācijas no Latvijas, Zviedrijas (Jēvles pilsēta) un Somijas (Turku pilsēta), kuras strādā ar sociālās atstumtības riska grupas cilvēkiem.

Projekta mērķa grupa - 30 līdz 60 gadus veci vīrieši ar alkohola atkarību pagātnē. Vislielākā problēma - zema motivācija. «Tā kā atkarīgām personām motivācija mainīties un iesaistīties aktivitātēs ir ļoti zema, svarīgs ir jautājums par motivācijas veidošanu un uzturēšanu. Tāpēc tika noorganizēti arī semināri speciālistiem, ko vadīja klīniskās psihoterapeites Katrīna Reikmane un Marija Ābeltiņa. Projekta noslēgumā Rīgas domes Labklājības departaments jūnijā organizēs divu dienu nometni tā dalībniekiem, lai motivētu un veicinātu socializēšanos citam ar citu, kas personām ar atkarības diagnozi atveseļošanās procesā ir nozīmīgi,» stāsta Labklājības departamenta galvenā speciāliste Aija Vecenāne.

J. Kapustins piebilst, ka Rīgas domes līdzfinansētās nodarbības ir bijušas efektīvas, un centrs meklēs iespējas tās turpināt.