Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

Likumsargu izglītošanai Latvijā apsver veidot pat atsevišķu augstskolu

© F64

Tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības pilnveidošanai Iekšlietu ministrija (IeM) kā vienu no iespējām piedāvājusi dibināt atsevišķu augstskolu, tomēr par atbilstošāko variantu pati ministrija uzskata jaunas struktūrvienības izveidi kādā no valsts universitātēm.

Valdība 19.martā plāno iepazīties ar IeM ziņojumu par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi. Šajā ziņojumā piedāvāti četri risinājuma varianti, un katram variantam uzskaitītas stiprās un vājās puses.

Pirmais variants paredz Latvijā dibināt Iekšējās drošības akadēmiju (IDA). IeM norāda, ka lielākajā daļā ES dalībvalstu ir izveidotas policijas akadēmijas, kuru profils ir policijas personāla sagatavošana dienestam dažāda līmeņa izglītības programmās. Līdzīga institūcija - Latvijas Policijas akadēmija - Latvijā pastāvēja no 1991.gada līdz 2009.gadam, bet patlaban specializētas augstskolas ar stratēģisku specializāciju tiesībaizsardzības iestāžu personāla sagatavošanā neeksistē.

Starp IDA stiprajām pusēm minēta pēctecība, stabilitāte un atrašanās vieta. IeM skaidro, ka, izveidojot IDA, būtu nodrošināts regulārs kvalificētu speciālistu pieplūdums katru gadu, turklāt pozitīvi vērtējams fakts, ka IDA dibināšana nebūtu jāsāk pavisam no nulles, jo bijušās LPA ēku komplekss Ezermalas ielā zemesgrāmatā jau ir ierakstīts uz valsts vārda IeM personā. Tāpat šādas akadēmijas izveidošana būtu prestiža, norāda IeM.

Starp vājām pusēm IeM minējusi, ka IDA izveidošanas rezultātā rastos problēmas ar turpmāko kārtībnieku sagatavošanu. Valsts policijas koledžas reorganizācijas rezultātā IDA nebūtu tiesiska pamata īstenot arodizglītības programmu, kurā policijas vajadzībām tiek sagatavots vislielākais speciālistu skaits. Paralēli IDA dibināšanas procesam būtu nepieciešams veidot jaunu profesionālās izglītības iestādi - Valsts policijas arodskolu - un komplektēt pedagoģisko personālu arodskolai.

Tāpat, dibinot IDA, nebūtu iespējams izpildīt Augstskolu likumu, kas paredz virkni obligātu nosacījumu visām augstskolām Latvijā. Šis likums nosaka, ka akadēmijās vismaz 50% no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām jābūt doktora zinātniskajam grādam, kā arī augstskolā vismaz 5%, rēķinot no akadēmiskā personāla skaita, ir jābūt ārvalstu pasniedzējiem.

IeM norāda, ka iekšlietu nozarē nav koncentrēta personāla atbilstošā kvantitātē, kas varētu kvalificēties šādiem Augstskolu likuma nosacījumiem. Tāpat IDA dibināšana uz VPK bāzes būtu ar augstām izmaksām, infrastruktūrai vien būtu nepieciešami vairāki miljoni eiro. IDA dibināšana arī būtu pārāk laikietilpīgs un sarežģīts process.

Otrais variants paredz augstskolas dibināšanu IeM kopā ar kādu no valsts universitātēm. Šāda varianta stiprās puses ir tādas, ka universitātes administrācijas pieredze un pastāvošā iekšējās kvalitātes vadības sistēma var sekmēt jaunas augstskolas dibināšanu, atvieglojot dažādu sarežģītu jautājumu risināšanu, kas saistīti, piemēram, ar augstskolas dibināšanu, mācībspēku komplektēšanu. Tāpat šādā variantā būtu sekmīgāka sadarbība ar ārvalstu universitātēm.

Lai arī iecere paredz jaunu augstākās izglītības iestādi dibināt IeM kopā ar kādu no valsts universitātēm, būtu jārēķinās ar zināmiem ierobežojumiem nozarei un augstskolai svarīgu lēmumu pieņemšanā, grūti būtu sabalansēt nozares intereses ar universitātes biznesa interesi. Tāpat šādā variantā rastos pretruna ar īstenotajām reformām augstākajā izglītībā. Līdzīgi kā pirmajā risinājumā, iecere paredz veidot jaunu augstskolu, vēl vairāk palielinot jau tā lielo augstākās izglītības iestāžu skaitu.

Trešais variants paredz jaunas struktūrvienības izveidi kādā no valsts universitātēm. Latvijas gadījumā šāds risinājums var izrādīties perspektīvs, jo nav pretrunā ar īstenotajām valsts reformām izglītības jomā, valsts budžeta finanšu līdzekļu izmaksu ziņā līdzīgs iepirkuma risinājumam, bet, atšķirībā no tā, vienlaikus ir orientēts uz kvalitāti, attīstību un ilgtspēju.

Arī Augstākās izglītības padome paudusi atbalstu šim variantam. Stiprās puses šim variantam ir stabila infrastruktūra, ekonomiskums, mazs laika patēriņš, kvalificēts akadēmiskais personāls, izstrādāta iekšējā kontroles un kvalitātes sistēma, pieredze darbā ar tiesībaizsardzības iestāžu speciālistu sagatavošanu un sadarbība ar ārvalstu universitātēm.

Starp vājajām pusēm minēta ierobežotā nozares ietekme. IeM skaidro, ka tiesībaizsardzības iestāžu ietekme un elastība uz nepieciešamajām izmaiņām studiju saturā vai procesā būs mazāka nekā IeM padotības izglītības iestādē. Nozares ietekme būtu tiešā veidā atkarīga no organizētās sadarbības ar universitāti, vēlmes identificēt un izprast problēmas, panākt kompromisa risinājumus, vēlmes sadarboties un strādāt pie pakalpojuma kvalitātes uzlabošanas. Tāpat šādā variantā var rasties nepietiekams pasūtījums budžeta vietām.

Kā pēdējo variantu IeM ziņojumā minējusi esošās situācijas saglabāšanu, kas paredz ārpakalpojuma iepirkumu. 2016.gadā IeM Nodrošinājuma valsts aģentūra izsludināja konkursu par jaunas profesionālās bakalaura studiju programmas "Policijas darbs" sagatavošanu un īstenošanu.

2017.gada sākumā par iepirkuma uzvarētāju atzina Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), ar kuru Valsts policija noslēdza pakalpojuma līgumu par Valsts policijas amatpersonu otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības nodrošināšanu no 2017.gada līdz 2022.gadam.

Starp varianta stiprajām pusēm minēts tas, ka praktiski vienīgais pozitīvais aspekts, kas šo risinājumu no valsts budžeta līdzekļu ekonomijas ļauj izvirzīt priekšplānā, ir salīdzinoši zemās izmaksas, kas tiesībaizsardzības iestādei jāsedz par vienu izglītojamo.

Savukārt starp vājajām pusēm minēta īstermiņa sadarbība, pēctecības apdraudējums, vāja augstskolas interese attīstīt studiju nozari, šauras specializācijas izglītība, nelietderīgs personāla resursu un administratīvo izdevumu tēriņš, kā arī ierobežota nozares ietekme.

Ņemot vērā visu minēto, IeM rosina valdību atbalstīt trešo risinājuma variantu un noteikt IeM par atbildīgo, bet Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) par līdzatbildīgo institūciju šī varianta īstenošanā.

Ja valdība šādu risinājumu atbalsta, tad IeM kopīgi ar IZM būs jāsagatavo un iekšlietu ministram līdz 2019.gada 30.jūnijam jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par konkrētas valsts universitātes izvēli un atbilstoša normatīvā regulējuma sagatavošanas nepieciešamību.

Lai nodrošinātu šī risinājuma varianta īstenošanu, IeM turpmāko trīs gadu budžetu sagatavošanas procesā jāiesniedz attiecīgs starpnozaru prioritārā pasākuma pieteikums.