Pateikt jā sportam, deju un mūzikas nodarbībām, dabaszinātņu pulciņiem un citām nodarbībām un atrast spēku pateikt nē smēķēšanai, alkohola un citu atkarību izraisošu vielu lietošanai, – ar šādu saukli Veselības ministrija uzsākusi informatīvo kampaņu.
Aptuveni 40 procenti no kopējā slimību radītā sloga Latvijā ir saistīti ar dažādiem uzvedības riskiem. Galvenais no tiem ir smēķēšana, otrajā vietā - alkohola lietošana, liecina Slimību profilakses un kontroles centra pētījums Smēķēšanas izplatība un sekas Latvijā. Latvijā ir viens no augstākajiem smēķējošo iedzīvotāju īpatsvariem, un pēdējo 15 gadu laikā alkohola patēriņš turpina pieaugt. Šie dati parāda, ka Latvijas iedzīvotājiem nav pilnīgas izpratnes par atkarību izraisošo vielu lietošanas sekām, kā arī ir novērojams zināšanu un prasmju trūkums, lai cīnītos ar atkarībām. Tabakas lietošana nemainīgi ir būtiskākais novēršamais veselības risks Eiropas Savienībā, kas ik gadu izraisa 700 000 iedzīvotāju nāvi. Aptuveni 50 procenti smēķētāju mirst pāragri, zaudējot vidēji 14 savas dzīves gadus. Pasaulē viens no 20 nāves gadījumiem ir saistīts ar pārmērīgu alkohola lietošanu, turklāt absolūtais alkohola patēriņš pieaug, liecina OECD pētījumi par veselību.
Pētījumi Latvijā rāda, ka 61 procents skolēnu un 37 procenti pieaugušo vēlas atmest smēķēšanu, tomēr gada laikā to izdodas īstenot tikai vienam procentam smēķētāju. Latvijā stiprie alkoholiskie dzērieni veido 41 procentu no visa patērētā alkohola īpatsvara vienam pieaugušajam. Rīgas Stradiņa universitātes sabiedrības veselības speciāliste Aija Bukova-Žideļūna norāda: šie dati apliecina, ka smēķēšana un alkohola lietošana ir sabiedrības veselības problēma, un «mūsu kopīgais uzdevums ir iezīmēt arvien jaunas iespējas un veidus, kā gan pusaudžiem, gan pieaugušajiem pateikt nē šīm atkarībām».
Kampaņā, kas tiek finansēta par Eiropas fondu līdzekļiem, veidotas piecas informatīvi izglītojošas filmas, lai uzrunātu gan jauniešus, gan sabiedrību kopumā. Šīs filmas, kā arī citi kampaņas materiāli tiek veidoti gan izglītojoši, lai informētu par pašreizējo situāciju, atkarību sekām un iespējamiem risinājumiem, gan motivējoši, lai veicinātu pozitīvu uzskatu un rīcības maiņu attiecībā pret atkarību izraisošo vielu lietošanas pārtraukšanu vai neuzsākšanu. Veselības ministre Ilze Viņķele uzsver, ka šīs kampaņas uzdevums būs arī stāstīt cilvēkiem par emociju atpazīšanu un alternatīvām, kā ar tām strādāt, neizvēloties dzīvi degradējošas atkarību izraisošas vielas. «Labā ziņa ir tāda, ka šādas alternatīvas pastāv, tās ir pieejamas bez maksas un izmantojamas pašu spēkiem. Tikpat svarīgas, cik rast sevī spēku pateikt nē, ir arī cilvēka zināšanas par savām emocijām un to, kā ar tām strādāt.»
Vīriešu vidū lielākais ikdienas smēķētāju īpatsvars ir vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem, bet sieviešu vidū tas ir vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem. Tomēr kopumā ikdienā smēķē gandrīz puse vīriešu un piektdaļa sieviešu. Jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem smēķē aptuveni 20 procenti meiteņu un 34 procenti vīriešu. Lielākais smēķēšanas atmetēju īpatsvars vīriešu vidū bija vecuma grupā no 64 līdz 74 gadiem. Šajā vecuma grupā smēķēšanu pirms gada vai agrāk atmetuši 36 procentu vīriešu.