Dabas aizsardzības pārvalde pēdējo dienu laikā saņem arvien vairāk aculiecinieku zvanu par piejūrā cilvēku nepieskatītiem suņiem, kas mēģina kaitēt roņu mazuļiem - tos biedējot ar riešanu vai pat ievainojot. Suņa kodumu dēļ aprāvusies arī viena Rīgas Zoodārzā nogādātā ronēna dzīvība. Tādēļ dabas speciālisti aicina brīvdienās, baudot pastaigas pludmalē, suņus nelaist brīvsolī, bet turēt pie pavadas. Tā tiks pasargāti gan no jūras sildīties izlīdušie un bieži vien novārgušie ronēni, gan paši mājas mīluļi un to saimnieki.
“Pēdējās dienās teju katrs otrais zvanītājs, informējot par pludmalē atrastiem ronēniem, piesauc nepieskatītu suņu klātbūtni, kas vedina domāt, ka liela daļa sabiedrības tomēr vēl arvien neapzinās bīstamo situāciju. Gandrīz puse gadījumu, kad ronēni nonāk nāves briesmās, saistīti ar četrkājaino mājas mīluļu darbībām. Turklāt, satiekoties sunim un ronēnam, dzīvībai bīstama situācija veidojas ne vien mazajiem ronēniem, bet arī pašiem četrkājainajiem draugiem. Jāatceras, ka ronēns var būt slims ar kādu infekcijas slimību, ar kuru var inficēties arī kodējs. Infekcija, nonākot saskarsmē ar mīluli, var būt bīstama arī suņa saimniekam,” brīdina Pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta vecākais eksperts un ilggadējs roņu pētnieks Valdis Pilāts.
Tieši tādēļ, dodoties pludmales virzienā, svarīgi jau laikus suni piesiet pavadā. Savukārt, ja tas tomēr nav izdarīts, svarīgi maksimāli ātri reaģēt brīdī, kad izveidojas šī bīstamā situācija, pauž speciālists. Tāpat nedrīkst aizmirst, ka arī cilvēkiem nav vēlams tuvoties roņu mazuļiem un tos bakstīt vai kaitināt. Kategoriski aizliegts tos dzīt atpakaļ jūrā. Visticamāk, tie no ūdens izlīduši, lai sasildītos un uzkrātu spēkus, un paši izvērtēs, kad nepieciešams atgriezties ūdenī. Ja ronēni ir apaļīgi un veselīgi, tie jāatstāj mierā un jāturas no tiem pa gabalu. Tiem tuvoties pieļaujams tikai gadījumos, kad ronēni izskatās novārguši, nevis vienkārši aizmiguši, vai pat ievainoti. Tad jāzvana Dabas aizsardzības pārvaldei pa tālruni 29198590.
Līdz šim brīdim Rīgas Zoodārzā nogādāti jau pieci novārguši un/vai ievainoti ronēni. Viens pogainais ronēns atceļojis no Igaunijas, savukārt četrus pelēko roņu mazuļus Zoodārzā nogādājuši Pārvaldes speciālisti no Latvijas piekrastes pludmalēm. Divi novārguši ronēni atvesti no Vidzemes puses - Saulkrastiem un Laučiem, viens - ar suņa koduma pazīmēm - no Jūrmalas, Kauguriem, savukārt pēdējais ronēns šajā ceturtdienā, novārdzis un ievainots, Zoodārzā nogādāts no Vakarbuļļiem.
Četri no ronēniem patlaban atrodas Zoodārza speciālistu aprūpē. Lai gan tie vēl arvien atrodas karantīnas apstākļos, un nav zināms, vai to stāvoklis un brūces ļaus viņiem izaugt lieliem, tomēr tie pamazām atkopjas - pelēkie ronēni maina savu balto pūku kažoku uz pieaugušajiem roņiem raksturīgo pelēko, Zoodārza speciālistu vadībā iepazīst zivis un mācās tās ēst. No laba prāta gan vēl tas nesanāk. Diemžēl Kauguros atrasto ronēnu glābt neizdevās. Ronēns atrasts un Zoodārzā nogādāts ar acīmredzamām suņa kodumu atstātām, pūžņot sākušām brūcēm galvā. Ievainojumi bija tik dziļi un dzīvībai bīstami, ka speciālistiem nācās pārtraukt dzīvnieka mokas, to iemidzinot.
Arī pēdējo Zoodārzā atrasto ronēnu no Vakarbuļļiem, kuru, ievainotu rejoša, nepieskatīta suņa sabiedrībā, pamanīja kāds aculiecinieks, varēja sagaidīt līdzīgs liktenis. Līdz Pārvaldes ekspertu ierašanās brīdim tas, novārdzis un, iespējams, no kāda ledus gabala savainots, bija slēpies mežā, kur bija nonācis cerībā paslēpties no uzglūnošajām briesmām.
Ronēni Rīgas jūras līča piekrastē lielākoties nokļūst no Igaunijas. Februārī un martā pelēko roņu mazuļi dzimst uz Igaunijas piekrastes salām un tās ieskaujošajiem ledus laukiem, un līdz Latvijas pludmalei nokļūst peldus vai retos gadījumos uz dreifējošiem ledus gabaliem kā tas, piemēram, notika pirms gada Ventspils pusē. Roņu mazuļiem, kas pāragri atdalījušies no mātes un kuriem pašiem jāspēj sameklēt barību, iespējas izdzīvot ir nelielas. Viņi nav paspējuši ar mātes pienu uzņemt nepieciešamās uzturvielas pienācīga taukaudu slāņa uzaudzēšanai, kas palīdz aukstajā ūdenī izdzīvot.
Ik gadu Pārvalde, saņemot iedzīvotāju zvanus un izvērtējot katru konkrēto gadījumu, Rīgas Zoodārzā nogādā līdz desmit novārgušiem, ievainotiem ronēniem. Lielu daļu no tiem Zoodārza speciālistiem izdodas glābt un tie, veselīgi un dzīvotspējīgi, nonāk citos zoodārzos.