Tiesa neļauj Latvijas Antinacistiskajai komitejai 16.martā rīkot pasākumu pie Brīvības pieminekļa
 
©F64

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams šodien noraidīja biedrības "Latvijas Antinacistiskā komiteja" pieteikumu par Rīgas domes lēmumu, ar kuru biedrībai mainīta tās pieteiktā 16.marta pasākuma pieļaujamā norises vieta, novirzot to uz Bastejkalnu.

Tiesas pārstāve Ilze Butkus aģentūrai LETA skaidroja, ka tiesa šodien parakstīja saīsināto spriedumu, bet tiesas motivācija būs zināma 4.aprīlī, pēc plkst.16.30, kad būs pieejams pilnais spriedums. Šo spriedumu varēs pārsūdzēt Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā.

Tiesas sēdē, kurā lieta tika izskatīta pēc būtības, piedalījās biedrības "Latvijas Antinacistiskā komiteja" un Rīgas domes pilnvarotie pārstāvji, kā arī atzinuma sniegšanai pieaicināto institūciju pilnvarotie pārstāvji no Rīgas pašvaldības policijas, Valsts drošības dienesta un Valsts policijas. Lieta tika izskatīta trīs tiesnešu sastāvā.

Biedrība pieteikusi sapulci "Waffen SS" upuru piemiņai no plkst.9 līdz 13 un vēlējās to rīkot Brīvības laukumā. Tomēr, līdzīgi kā citus gadus, pašvaldība lēmusi pasākuma norisi pārvirzīt uz Bastejkalnu. Pēc Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Uģa Vidauska teiktā, organizatori neiebilstot pret norises vietas maiņu, taču neesot mierā ar to, ka no plkst.11 viņiem aizliegts izmantot skaņu pastiprinošas ierīces. Šajā pasākumā plānotais dalībnieku skaits ir 100.

Pārējo pieteikto pasākumu norise ir saskaņota atbilstoši organizatoru vēlmēm. Proti, biedrība "Daugavas Vanagi Latvijā Limbažu nodaļa" tradicionāli gājienu rīkos no plkst.11 līdz 13. Gājiena maršruts ir Rīgas Sv.Jāņa baznīca-Kaļķu iela-Brīvības laukums, kur tas noslēgsies ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa. Plānots, ka pasākumā piedalīsies 100 cilvēki.

Tāpat biedrība "Nacionālo karavīru atbalstam" no plkst.7 līdz 13 rīkos sapulci Brīvības laukumā. Tās mērķis ir atgādināt par 1944.gada 16.martā noritējušajām Latviešu leģiona kaujām un skaidrot Latvijas un Latviešu leģiona 2.Pasaules kara vēsturi garāmejošiem interesentiem. Plānots, ka šajā pasākumā piedalīsies 20 cilvēku.

Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa sabiedrības uzskata, ka šie cilvēki cerēja cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi - ka viņi bija fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi - ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.