Baltijas valstu sabiedrībās aizvien mazāk Krieviju uztver kā militāru apdraudējumu, turklāt iestājies arī "atslābums" sabiedriskajā domā attiecībā uz Krievijas-Ukrainas konfliktu, secināts pētījumā "Baltijas sabiedrību polarizācijas potenciāls", par ko šorīt intervijā Latvijas Radio stāstīja Latvijas Universitātes pētnieks Mārtiņš Kaprāns.
Viņš skaidroja, ka līdzīgas tendences esot bijušas pēc piecu dienu kara starp Krieviju un Gruziju 2008.gadā. Taču attiecībā uz agresiju Ukrainā pētnieks norāda uz būtisku atšķirību. "Te runājam par notikumu, kurš principā turpinās, kurš nav pazudis no Latvija publiskās telpas," viņš uzsvēra.
Šo sabiedrību "nomierināšanos" Kaprāns skaidroja ar vairākiem faktoriem. Pirmkārt, ir mazinājusies konflikta kulminācija, kas dabiskā ceļā iedzīvotājos mazinājis satraukuma sajūtu. Otrkārt, to veicinājusi NATO sabiedroto nostiprināšanās Baltijas valstīs, kā arī sankcijas pret Krieviju.
Vienlaikus redzams, ka cilvēki nav noskaņoti par labu sankciju mīkstināšanai pret Krieviju, uzsvēra pētnieks. Redzams diezgan ievērojams tāda viedokļa paudēju pieaugums, kas atbalsta pašreizējās sankcijas, uzsvēra Kaprāns.
Taujāts par iespējamo Kremļa ietekmi uz sabiedrisko domu Baltijas valstīs, pētnieks norādīja, ka, raugoties uz sabiedrības atbalstu sankcijām, nevar runāt par izteiktu un tiešu Kremļa ietekmi.
Pētot, kurā pusē attiecībā uz Krievijas-Ukrainas konfliktu Baltijas valstu iedzīvotāji nostājas, atklājies, ka dominējošā daļa izvēlas vidējo pozīciju - uzvelt atbildību abām divām pusēm. Pēdējo četru gadu laikā tas ir pieaudzis visās valstīs, stāstīja Kaprāns.
Viņš gan uzsvēra, ka tiešs atbalsts Krievijas pozīcijai samazinās. Turklāt sociologi esot pamanījuši, ka jautājumos ar galējām izvēlēm cilvēki ir tendēti izvēlēties vidējo ceļu.
Pētījumā arī secināts, ka politiski aktīvākā sabiedrības daļā ir lielākais pretestības potenciāls Krievijas vēstījumiem, bet atvērtāki tiem ir cilvēki, kuriem ir mazāka interese par politiskajiem procesiem.
Pētot katru Baltijas valsti atsevišķi, secināts, ka sabiedriskā doma Latvijā, Igaunijā un Lietuvā tomēr atšķiras. "Igaunijā redzam spēcīgāku pretstāvi, dominējošā vairākuma viedokli, kas ir izteikti antikremliski noskaņots, un tikpat stipru mazākuma grupas viedokli. Lietuvā sabiedrībā nav redzama pretstāve attiecībā uz šiem jūtīgajiem notikumiem, redzam drīzāk mērenākas pozīcijas. Tomēr izteikti dominē antikremliskas pozīcijas, bet tās ir mērenākas," pastāstīja Krapāns.
Savukārt Latvijā sabiedriskajā domā ir izteikti viedokļu dažādība. "Antikremliskais konsenss sabiedrībā ir par kārtu vājāks nekā Igaunijā. Līdz ar to varam runāt par dažādam sabiedrības grupām, kurai katrai ir savs viedoklis - kategorisks, mazāk kategorisks un mērenāks. Un tur nevienai nav izteikti dominējošs statuss," viņš stāstīja.
Komentējot pētījumā secināto, Kaprāns atzina, ka rodas jautājums, vai bieži vien netiek pārspīlēta kremļa mediju ietekme. "Iespējams, ir citi faktori, proti, ārpus medijiem eksistējoši, kuri ir vienlīdz svarīgi, ja ne svarīgāki, kas palīdz uzturēt atbalstu vienai vai otrai pozīcijai," viņš klāstīja.
"Mēs bieži vien pārspīlējam mediju nozīmi, un tas nozīmē, ka mēs arī primitivizējam savus stratēģiju cīņā ar kremļa propagandu," atzīmēja Kaprāns.
Plašāk pētījums tiks prezentēts piektdien plkst.13 Eiropas Savienības (ES) mājā, Rīgā.
Pētījums veikts šī gada janvārī, izmantojot tiešās intervijas, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Iedzīvotāju aptaujas mērķis bija noskaidrot Baltijas sabiedrību polarizācijas potenciālu. Aptauja tika veikta LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieka Kaprāna vadībā, sadarbojoties vadošajām Baltijas valstu socioloģisko pētījumu kompānijām.