Bukaišu pagastā atklāta bakteriālā iedega; šogad jau otrais bīstamās augļu koku slimības gadījums

Tērvetes novada Bukaišu pagastā ir atklāta bakteriālā iedega, kas šogad ir jau otrais bīstamās augļu koku slimības gadījums, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) pārstāve Inese Gaile.

Kā norādīja Gaile, zemnieku saimniecībā ap inficēto koku nāksies izzāģēt un sadedzināt vairāk nekā 15 augļukokus.

Savukārt Auces novada Vecauces piemājas saimniecībā, kur šogad 5.jūlijā pirmoreiz atklāta bakteriālā iedega, inficētie koki ir jau iznīcināti.

Pieturoties siltam un mitram laikam, palielinās bakteriālās iedegas izplatīšanās risks, tāpēc VAAD aicina iedzīvotājus sadarboties un ziņot (tālrunis - 67550931), ja augiem ir novērotas slimības pazīmes, lai savlaicīgi konstatētu perēkļus un ierobežotu slimības izplatīšanos.

Kā ziņots, bakteriālā iedega vienas sezonas laikā var iznīcināt visu dārzu.

Latvijā bakteriālā iedega pirmo reizi tika konstatēta 2007.gada jūlijā, kad tika atklāti 26 šīs slimības perēkļi Zemgales, Rīgas, Latgales un Dienvidkurzemes dārzos. Apkarot bakteriālo iedegu var, vienīgi izcērtot un iznīcinot inficētos un apkārtesošos kokus.

Kā "Nozare.lv" jau agrāk norādīja VAAD Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele, ļoti svarīgi ir laikus konstatēt inficētos augus, lai pēc iespējas ātrāk veiktu atbilstošos fitosanitāros pasākumus un ierobežotu tālāku slimības izplatīšanos. "Tādēļ, lai iespējami mazāk apdraudētu savu un apkārt esošos dārzus, lūdzam nekavējoties informēt VAAD reģionālo nodaļu inspektorus, tiklīdz pamanīti aizdomīgi simptomi uz bakteriālās iedegas saimniekaugiem - ābelēm, bumbierēm, krūmcidonijām, vilkābelēm, pīlādžiem, korintēm, klintenēm, cidonijām, ugunsērkšķiem, mespiliem, stranvēzijām, eriobotrijām," sacīja Šķupele.

Bakteriālo iedegu infekciju izraisa baktērija "Erwinia amylovora", kas izplatās ar kukaiņu, putnu, vēja palīdzību. Inficēti var būt arī saimniekaugu ziedputekšņi, tādēļ īpaši viegli baktērija izplatās ziedēšanas laikā ar apputeksnētāju kukaiņu palīdzību. Lieli izplatīšanās draudi ir arī siltā un mitrā laikā, kad baktērijas strauji vairojas un ilgāk izdzīvo ārpus auga.

Bakteriālās iedegas raksturīgākie simptomi - ziedi novīst, nomelnē, bet nenokrīt un paliek pie auga, pumpuri, lapas un jaunie dzinumi novīst, augļi iet bojā, bet nenokrīt. Kopumā koki izskatās kā deguši, turklāt bojātā miza vietām uzpūšas un plaisā.

Slimības pazīmes mēdz būt atšķirīgas atkarībā no gadalaika un viegli sajaucamas ar citu slimību simptomiem, tāpēc droši apstiprināt bakteriālo iedegu infekciju var tikai laboratoriski, akcentē VAAD.